SiRNS jeb maza traucējoša ribonukleīnskābe ir RNS veids, kas ir iesaistīts vairākos bioloģiskos procesos, jo īpaši RNS traucējumos. RNS traucējumi ir regulējošs process, ko izmanto, lai kontrolētu un ierobežotu dažu gēnu ekspresiju. Lai gan lielākā daļa RNS ir vienpavediena, siRNS sastāv no divām komplementārām nukleotīdu virknēm, kas ir līdzīgas DNS, kas ir primārā bioloģiskā vienība ģenētiskās informācijas uzglabāšanai. Viena divpavedienu RNS virkne var saistīties ar messenger RNS, lai kavētu tās lomu proteīnu sintēzē, tādējādi ierobežojot konkrēta gēna ekspresiju. Mazo traucējošo RNS dažreiz alternatīvi dēvē par klusināšanu vai īsu traucējošu RNS.
SiRNA galvenokārt ir iesaistīta RNS traucējumu regulēšanas procesā. Garas, divpavedienu RNS pavedienus sadala daudz īsākos pavedienos ar enzīmu, ko sauc par kauliņu. Pēc tam abas šķipsnas atdalās; viens noārdās, bet otrs ir integrēts RNS inducētā trokšņa slāpēšanas kompleksā, kas sastāv no dažādu proteīnu atlases un vienas siRNS virknes, kas pazīstama kā vadošā virkne. Vadošā virkne tiek izmantota, lai atpazītu konkrēto RNS virkni, ar kuru kompleksam ir paredzēts traucēt, vai “klusēt”. Olbaltumvielu komplekss sašķeļ mērķa RNS virkni, tādējādi novēršot tās pārvēršanos proteīnā.
RNS traucējumi, ko vada siRNS, ir svarīgs instruments, ko izmanto daudzās dažādās bioloģijas laboratorijās, jo tas spēj mērķēt un nomākt konkrētu gēnu ekspresiju. Tomēr pētnieki saskaras ar daudzām problēmām, ieviešot RNS traucējumus kā efektīvu pētniecības metodi. Īsās siRNS virknes dažkārt nepilnīgi saistās ar nepareizajām RNS sekvencēm, tāpēc nespecifiskā saistīšanās dažreiz ir problēma. Turklāt daudzi dažādi vīrusi darbojas caur divpavedienu RNS, tāpēc organisma imūnsistēma var atpazīt siRNS kā draudu un izveidot pret to imūnreakciju. Neatkarīgi no šīm problēmām pētnieki ir spējuši izmantot RNS traucējumus, lai būtiski samazinātu konkrētā gēna ekspresiju, lai noteiktu precīzu attiecīgā gēna funkciju.
Dažādu organismu, tostarp augu, zīdītāju un kukaiņu, imūnsistēmas zināmā mērā paļaujas uz RNS traucējumiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad organismam ir jācīnās ar vīrusu infekciju. RNS izraisītais trokšņa slāpēšanas komplekss var mērķēt un deaktivizēt vīrusa RNS, lai novērstu tā bojājumus saimniekorganismā. Lai gan siRNS un RNS traucējumu loma augos un dažos citos organismos ir labi saprotama, precīzs RNS iesaistīšanās līmenis zīdītāju imūnsistēmā joprojām ir slikti izprotams.