Hialuronskābes šķidrums ir dabiski ražota smērviela, kas atrodama visā ķermenī. Tas ir īpaši koncentrēts ādā, acs stiklveida ķermenī un sinoviālajā locītavu šķidrumā. Hialuronskābes šķidrums ir komerciāli atrodams kā pretnovecošanās sastāvdaļa ādas krēmos, kā papildinājums pilienu veidā un medikamentos, ko lieto artrīta, glaukomas, acu sausuma un citu medicīnisku traucējumu ārstēšanai. Tas ir pieejams kā iekšķīgi lietojams šķidrs papildinājums, kā berzes vai krēms, ko iestrādā ādā, vai kā serums, ko var pievienot ūdenim un uzsūkties, arī caur ādu. Šie trīs veidi, kā piegādāt hialuronskābes šķidrumu, atdarina ķermeņa dabiskās metodes.
Lai gan jaunākiem cilvēkiem hialuronskābe ir daudz, novecošanās process ietekmē organisma spēju saražot pietiekamu daudzumu. Hialuronskābe tiek sadalīta un izvadīta no organisma tikai vienas vai divu dienu laikā, un novecojošie ķermeņi nespēj nepārtraukti ražot pietiekami daudz tās, lai atjaunotu zaudēto. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc novecojot kļūst stīvuma locītavas, nepatīkami sausas acis un veidojas grumbas.
Hialuronskābi sauc arī par hialuronātu vai hialuronānu, un tas ir ogļhidrāts. Saistoties ar ūdeni, tas iegūst želatīna formu, kas ieeļļo acīs, kaulos un muskuļos esošās viskozās membrānas, nodrošinot lielāku komfortu, vienmērīgākas kustības un palielinātu locītavu amortizāciju. Hialuronskābe, polimērs, ir pieejama ar dažādu molekulmasu diapazonu, taču dabā sastopamajai hialuronskābei ir salīdzinoši augsta molekulmasa.
Hialuronskābe kalpo ķermenim daudzos veidos. Hialuronskābe atrodas hialīna skrimšļos, kuru uzdevums ir aizsargāt un amortizēt garos kaulus vietās, kur tie savienojas. Sinoviālo šķidrumu izdala sinoviālā membrāna, kas iekapsulē eņģes kaulus, lai veicinātu vienmērīgu kustību, absorbējot triecienu, piegādājot skrimšļa barības vielas un aizvedot atkritumus.
Vēl viena svarīga hialuronskābes funkcija ir tās kalpošana saistaudiem, īpaši saitēm un cīpslām, kur tā aizsargā audu dzīvās šūnas. Acīs hialuronskābes šķidrums ir atrodams augstā koncentrācijā, kur tas gan piegādā barības vielas, gan aizsargā pret triecieniem. Tas ir atrodams arī smaganu audos, kur tas palīdz nostiprināt zobus, nodrošina mitrināšanu un barības vielas.
Puse no cilvēka organismā esošās hialuronskābes šķidruma atrodas ādas subdurālajā un epidermas slāņos, nodrošinot mitrumu, pateicoties tās neticamajai spējai saistīties ar ūdeni — pat tūkstoš reižu lielāku par paša svaru. Tas arī baro ādu ar kolagēnu. Grumbas rodas novecojoša ķermeņa nespējas papildināt ādā esošo hialuronskābi, kā rezultātā kolagēns nespēj “atgriezties” un saglabāt nesaburzītu, gludu virsmu.