Lai kļūtu par dokumentu bibliotekāru, ir nepieciešams bibliotēku zinātnes (MLS) maģistra grāds vai līdzvērtīgs grāds koledžā vai universitātē, ko akreditējusi Amerikas bibliotēku asociācija ASV vai līdzīga akreditācijas aģentūra citās valstīs. Papildus maģistra grādam dokumentu bibliotekāram ir jābūt pieredzei darbā ar valsts un federālo depozitārija programmu, kas nodrošina piekļuvi gandrīz visiem nekonfidenciālajiem valdības dokumentiem, izmantojot bibliotēkas visā valstī. Ir arī noderīgi iegūt praktiskas zināšanas par valdības dokumentu klasifikācijas sistēmām, ko izmanto šo dokumentu kārtošanai, piemēram, par dokumentu superintendentu (SuDoc).
Dokumentu bibliotekāri ir specializēti bibliotekāri, kas klasificē un izplata valdības dokumentus un informāciju, izmantojot federālo depozitārija programmu, un palīdz sabiedrībai piekļūt tai vēlamajai valdības informācijai. Tā kā šīs depozitāriju vietas bieži atrodas publiskajās un akadēmiskajās bibliotēkās, dokumentu bibliotekāra pienākumi mēdz pārklāties ar citiem vispārinātam bibliotekāra amatam raksturīgiem pienākumiem, piemēram, administratīviem uzdevumiem, kopsavilkumu rakstīšanu un klientu apkalpošanu. Lai kļūtu par dokumentu bibliotekāru, ir jāiegūst bakalaura grāds un pēc tam MLS, kas sagatavo cilvēkus, lai viņi izprastu noteiktās bibliotēkas procedūras un informācijas resursus.
Studenta pamatstudiju vai maģistrantūras studiju laikā ir noderīgi strādāt par lapu vai bibliotēkas asistentu publiskajā, valdības vai akadēmiskajā bibliotēkā. Šie bibliotēku darbi ir sākuma līmeņa un diezgan viegli iegūstami. Viņi arī sniedz prasmes un pieredzi darbā ar informācijas sistēmām, kas var būt noderīgas, lai nākotnē kļūtu par dokumentu bibliotekāru.
Papildus MLS grādam var būt noderīgi, bet ne obligāti, iegūt pieredzi vai grādu kādā ar specializēto jomu saistītā jomā, piemēram, tiesību zinātnē, svešvalodā vai politikas zinātnē. Dokumentu bibliotekārs var saskarties ar ļoti specifiskiem un juridiski sensitīviem jautājumiem, kuriem nepieciešama piekļuve vienai rindkopai noteiktā valdības dokumentā. Pārzināšana ar valsts aģentūrām un katras funkcijas var būt noderīga, lai kļūtu par dokumentu bibliotekāru, kas ir labi sagatavots, lai apstrādātu šos vaicājumus. Šīs zināšanas var palīdzēt bibliotekāram ātri atrast informāciju, kas var nebūt pieejama, izmantojot plašas sabiedrības izmantotas metodes, piemēram, meklēšanu internetā.
Daudzas personiskās īpašības ir noderīgas ikvienam, kurš vēlas kļūt par dokumentu bibliotekāru. Spēja domāt kritiski un strādāt ar izveidotajām klasifikācijas sistēmām ir būtiska, lai izprastu bibliotēku sistēmas. Priekšzīmīgas komunikācijas prasmes un spēja skaidri rakstīt ir vērtīgas, lai sniegtu informāciju plašākai sabiedrībai pieejamā veidā. Izpratne par cilvēka dabu, vēlme palīdzēt sabiedrībai un aizraušanās ar zināšanām ir pamats ikvienam, kurš vēlas kļūt par dokumentu bibliotekāru.