Starpdisciplinārā psiholoģija ir psiholoģijas izpēte, jo tā ir saistīta ar citām cilvēka pieredzes jomām. Psiholoģijas jomai augot, arvien vairāk zinātnieku sāk saprast, ka daudzas slimības un cilvēku uzvedību var izraisīt vai ietekmēt psiholoģiskie procesi. Psihologi arī atklāj, ka medicīniskās problēmas un ķīmiskā nelīdzsvarotība var izraisīt vai saasināt psiholoģiskas problēmas. Lielākā daļa starpdisciplinārās psiholoģijas praktiķu cenšas atklāt, kā prāta darbība ietekmē bioloģiskos procesus un kā tos ietekmē.
Tie, kas praktizē starpdisciplināro psiholoģiju, parasti apvieno psiholoģisko praksi ar kognitīvās zinātnes un bioloģijas studijām. Psiholoģija ir pētījums par emocijām, uzvedību un to, kas ietekmē šo īpašību attīstību. Kognitīvā zinātne pēta smadzeņu attīstību un to, kā cilvēki mācās, un lielā mērā koncentrējas uz smadzeņu bioloģiju. Bioloģija aplūko visa ķermeņa iekšējo darbību, sākot no lielākām orgānu sistēmām līdz sīkajām organellām katrā ķermeņa šūnā.
Ja šīs trīs disciplīnas apvieno kopā, tās palīdz speciālistiem ārstēt pacientus holistiski, nevis aplūkot tikai vienu no tiem. Starpdisciplinārā psiholoģija saprot, ka nevienu cilvēka veselības vai cilvēka pieredzes daļu nevar pilnībā izolēt no citām. Piemēram, jauns vīrietis, kurš tiek ārstēts no depresijas, var būt nomākts nesen atklātas mācīšanās traucējumu dēļ. Psihologa uzdevums šeit ir ne tikai atklāt, kāpēc jaunietis jūtas nomākts, bet arī palīdzēt viņam to novērst. Kognitīvā zinātne varētu palīdzēt šim jauneklim pārvarēt viņa invaliditāti, kas var uzlabot viņa psihi.
Iepriekš minētajā situācijā var būt nepieciešama bioloģija, ja jaunieša depresija nāk no akūtas pārtikas alerģijas vai cita fiziska trūkuma. Psihologs atklāj jaunieša diskomfortu un var ieteikt veidus, kā viņš to varētu pārvarēt. Protams, fiziskas vai garīgas invaliditātes pārvarēšana nevar pilnībā izārstēt pacientu, taču starpdisciplinārā psiholoģija apgalvo, ka šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Ja jaunietis nejūtas normāli, vesels vai komfortabli, viņš var nespēt pārvarēt garīgos trūkumus neatkarīgi no tā, vai tos izraisa fiziskas problēmas.
Ārsti var arī labi pārzināt starpdisciplināro psiholoģiju, lai palīdzētu saviem pacientiem. Tie, kas nevar darboties kā parasti, mēdz kļūt neapmierināti, nomākti un dažreiz apātiski. Psiholoģija palīdz šiem pacientiem izvairīties no šīs lejupejošās spirāles, izmantojot uzmundrinošus vārdus un radošus vingrinājumus. Ja pacienti atveseļošanās laikā ir psiholoģiski veseli, viņiem ir lielāka iespēja atveseļoties ātrāk un pilnīgāk.