Domājot par darbu ar dzīvniekiem, visdrīzāk nāk prātā veterinārārsta darbs. Šāds darbs prasa pietiekamu izglītību un aizraušanos ar dzīvnieku labturību, lai gan ir pieejami arī citi ar dzīvniekiem saistīti darbi, kuriem nepieciešama mazāk formāla izglītība. Lai, piemēram, kļūtu par dzīvnieku kopēju, var pietikt ar apmācību darbā, un, lai iegūtu šādu amatu, būs nepieciešama neliela formālā izglītība. Citām darbavietām, piemēram, zoodārza uzraugiem un dabas aizsardzības speciālistiem, būs nepieciešama lielāka izglītība.
Veterinārārsts ir persona, kas diagnosticē traumas un slimības dažādiem dzīvniekiem un pēc iespējas ārstē šīs slimības vai traumas. Veterinārārsts katru dienu pavadīs daudz laika, strādājot ar dzīvniekiem, taču viņam vai viņai būs arī cieši jāsadarbojas ar citiem darbiniekiem, kā arī mājdzīvnieku īpašniekiem. Ja dzīvnieku ārsts strādā klīnikā, viņš vai viņa, visticamāk, ārstēs pieradinātus dzīvniekus, piemēram, kaķus, suņus, putnus un pat rāpuļus, lai gan viņš vai viņa retāk strādās ar savvaļas dzīvniekiem. Daži veterinārārsti strādā zooloģiskajos dārzos vai citās aizsargājamās teritorijās, un tādā gadījumā viņš vai viņa var strādāt ar lielākiem dzīvniekiem, kas ievietoti nebrīvē. Darbs ar dzīvniekiem šādos apstākļos var būt bīstams, tāpēc veterinārārstam būs nepieciešama papildu apmācība, lai nodrošinātu drošību.
Jūras biologi pēta ūdenī mītošus dzīvniekus, kas nozīmē, ka, lai strādātu šajā jomā, būs nepieciešama formāla izglītība bakalaura vai augstāka grāda veidā. Jūras biologi var strādāt tieši ar dzīvniekiem, vai arī viņi var veikt pētījumus, tieši nesazinoties ar dzīvniekiem. Citi biologi var veikt līdzīgas funkcijas uz sausas zemes, nevis ūdenī, pētot sauszemes dzīvniekus, nevis ūdens dzīvi.
Dažreiz viens no grūtākajiem darbiem, strādājot ar dzīvniekiem, vispirms ir novērst tiešu kontaktu ar dzīvniekiem. Parka apsaimniekotājiem un apmeklētājiem bieži ir jāizglīto apmeklētāji par pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem un jāsniedz neinformētiem viesiem ieskats par to, kā dzīvnieki dzīvo un kāpēc tie ir jāatstāj vieni savā dabiskajā vidē. Daži parku apsaimniekotāji ir atbildīgi arī par šo biotopu labošanu vai saglabāšanu, tādējādi nodrošinot konkrēta dzīvnieka vai dzīvnieku grupas drošību un labklājību. Dabas aizsardzības speciālisti bieži veic līdzīgus uzdevumus, lai gan viņiem var būt aktīvāka roka, veidojot likumus, kas aizsargā arī savvaļas dzīvniekus un biotopus.