Etnobotānika ir specializēta augu zinātnes nozare, kuras mērķis ir izprast sarežģītās attiecības starp cilvēku un augu dzīvi. Dažādas pagātnes un tagadnes kultūras ir atklājušas dažādus vietējo augu izmantošanas veidus. Cilvēki izmanto augus pārtikā, medicīnā, pajumtē, apģērbā, kosmētikā un reliģiskos rituālos, kā arī daudzām citām vajadzībām. Sabiedrības interese par etnobotāniku pieaug, jo pastāv bažas par saglabāšanu un pieaugošo pievilcību par dabīgās pārtikas un medikamentu potenciālajiem ieguvumiem.
Parasti strādājot ārā, etnobotāniķi vēro, kā noteiktas kultūras izmanto savus augus. Lauka etnobotāniķi parasti dodas uz izolētām, eksotiskām vietām, piemēram, tropu mežiem, lai uzzinātu, kā un kāpēc tiek izmantoti noteikti augi. Pirms doties lauka ekspedīcijās, zinātnieki bieži vien nodarbojas ar plašu izpēti par to, kas jau ir zināms par reģiona vietējiem augiem un cilvēkiem. Atrodoties vietā, etobotāniķi parasti pavada vairākus mēnešus vai pat gadus kopā ar vietējo iedzīvotāju grupu, gūstot zināšanas par simtiem dažādu augu sugu praktiskajām un garīgajām pusēm. Viņi sagatavo detalizētus ziņojumus par saviem atklājumiem, rūpīgi savāc augu paraugus analīzei un, ja iespējams, veic personiskas intervijas ar vietējiem iedzīvotājiem.
Laboratorijas etnobotāniķi analizē dažādu augu ķīmiskās un fizikālās īpašības, lai noteiktu, vai tās var būt praktiski noderīgas cilvēkiem. Eksperti apvieno savas zināšanas etnobotānikā un laboratorijas zinātnē, lai veiktu rūpīgus eksperimentus ar augu audiem, sēklām un ziedputekšņiem. Etnobotāniskie pētījumi var novest pie jaunu farmaceitisko līdzekļu un uztura bagātinātāju tiešas izstrādes. Turklāt etnobotānikas direktorus bieži nodarbina pētnieki biotehnoloģiju uzņēmumos, kosmētikas rūpnīcās un pārtikas zinātnes iestādēs.
Lielākā daļa praktizējošu etnobotāniķu ir saņēmuši doktora grādu botānikā, kā arī plašu apmācību un izglītību antropoloģijā, ekoloģijā, socioloģijā, vēsturē vai medicīnā. Etnobotāniķiem ir nepieciešamas plašas zināšanas un apmācību bāze, lai pareizi veiktu lauka un laboratorijas darbus. Viņi parasti izmanto antropoloģiskos principus, lai objektīvi pārbaudītu, kā sabiedrība izmanto vietējos augus, un pielietotu savas ekoloģijas zināšanas, lai veicinātu botānisko saglabāšanu, aizsardzību un sabiedrības informētību.
Pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem zinātniekiem, kas veiktu etnobotānikas pētījumus gan laukā, gan laboratorijā. Etnobotāniķi ātri kļūst par ievērojamām figūrām saglabāšanas pasākumos, kā arī par ekspertiem konsultantiem ekosistēmu un mežu atjaunošanā. Turklāt pasaulē valda spēcīga tendence moderno mākslīgo medikamentu vietā izmantot dabiskus augu izcelsmes līdzekļus. Etnobotāniķu specializētās zināšanas turpinās ietekmēt medicīnas un dabisko pārtikas produktu pētniecību un attīstību.