Lai iekļūtu direktoru padomē, ir nepieciešama apņemšanās iegūt izglītību, kā arī plaša, veiksmīga pieredze vadošā amatā uzņēmējdarbībā. Lai to paveiktu, izpilddirektoram būs jāsaņem uzaicinājums no valdē jau esošajiem locekļiem darboties vai nu kā iekšējam direktoram, vai ārējam direktoram. Tikai pēc uzņemšanas valdē izpilddirektoram būs iespēja kļūt par valdes priekšsēdētāju. Lai nodrošinātu šo amatu, bieži vien citiem valdes locekļiem vienbalsīgi jābalso par to, lai valdes priekšsēdētājs būtu izpilddirektors. Valdes locekļiem ir uzlikti svarīgi pienākumi, kuru veikšanai nepieciešamas darbības, lai tās atbilstu organizācijas interesēm, un priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt, lai valde koncentrētos uz šo pienākumu efektīvu izpildi.
Uzņēmējdarbības profesionāļiem, kas pretendē uz valdes priekšsēdētāju, vispirms būs jāpabeidz maģistra studijas uzņēmējdarbībā. Lielākā daļa padomju vēlēsies iegūt vismaz maģistra grādu, taču doktora grādi arvien vairāk kļūst par prasību. Bieži vien potenciālajiem kandidātiem būs jāspecializējas noteiktā uzņēmējdarbības jomā, lai viņi varētu piedāvāt direktora zināšanas un papildināt citu pieredzi un zināšanas valdē. Padziļināta izglītība ar uzņēmējdarbību saistītos priekšmetos parāda potenciālā kandidāta apņemšanos nodrošināt izcilu uzņēmējdarbību.
Parasti ir divi veidi, kā iekļūt direktoru padomē: ar valdes locekļu uzaicinājumu vai akcionāru balsojumu. Kā tas notiks, būs atkarīgs no pašas organizācijas un tās statūtiem. Daudzām organizācijām ir divu veidu direktori, ko dēvē par iekšējiem un ārējiem direktoriem. Iekšējie direktori ir uzņēmuma darbinieki, ieinteresētās personas vai akcionāri, savukārt ārējie direktori parasti ir citu nozaru vadītāji, kas ir pieprasīti viņu kompetences un panākumu dēļ biznesa izaicinājumu risināšanā. Tomēr jebkurā maršrutā būs nepieciešama liela pieredze, lai saņemtu šādu ielūgumu vai izvirzītu savu vārdu balsošanai.
Ja direktors ir uzņemts valdē, pieņemot uzaicinājumu vai apstiprinājumu ar akcionāru balsojumu, viņam ir iespēja kļūt par valdes priekšsēdētāju. Ja vien organizācijas statūtos nav noteikta cita metode, vairumā gadījumu par brīvo priekšsēdētāja vietu balso pārējā valde. Valdi vada tas, kurš saņem vairākumu balsu. Pēc ievēlēšanas vai iecelšanas priekšsēdētājs darbojas kā organizācijas vadītājs sapulču laikā un pārstāv uzņēmumu arī publiski.
Publiskām sabiedrībām var būt divi dažādi priekšsēdētāji — izpildvaras un bez izpildvaras. Priekšsēdētāji bez izpildpilnvarām parasti ir ārēji direktori ar ierobežotiem pienākumiem, kas bieži ietver sanāksmju vadīšanu, organizācijas izpilddirektora (CEO) novērtēšanu un valdes darbību koordinēšanu. No otras puses, izpilddirektori parasti ir arī vadītāji un publiski pārstāv uzņēmumu. Jebkurā gadījumā, lai kļūtu par valdes priekšsēdētāju, būs nepieciešama liela vadošā vadības pieredze.