Aizņēmēji būtībā ir fiziskas vai juridiskas personas, kas uzņemas parādu, lai nodrošinātu aizdevumu trešajai pusei. Būtībā aizņēmējs darbojas kā aizdevējs trešajai pusei un parasti gūst peļņu par pūlēm. Uzņemoties parādsaistības un sniedzot vērtspapīru aizdevumu klientiem, kuri neatbilst kredītiestādes kredīta prasībām, aizņēmējs uzņemas pilnu atbildību par sākotnējā aizdevuma atmaksu.
Konduktora aizņēmēja jēdzienu var ilustrēt, aplūkojot procesu kā starpnieku starp uzņēmumu, kam nepieciešams aizdevums, un aizdevēju, kas nodarbojas ar aizdevumu izsniegšanu. Ja kādu faktoru dēļ aizņēmējs nevar nodrošināt tiešu aizdevumu, aizņēmējs var darboties kā cauruļvads vai starpnieks starp abām pusēm. Apmaiņā pret aizdevuma nodrošināšanu aizņēmējs vienojas ar savu klientu par noteikumiem un nosacījumiem, kas ir pieņemami gan aizdevuma ņēmējam, gan aizdevuma saņēmējam. Tas parasti nozīmē, ka aizņēmēja klients maksās augstāku procentu likmi. Tomēr, ja klientam trūkst akreditācijas datu, lai nodrošinātu aizdevumu, neizmantojot aizņēmēju, to var uzskatīt par visefektīvāko veidu aizdevuma saņemšanai.
Jāņem vērā, ka aizņēmējs ir pilnībā atbildīgs sākotnējā aizdevēja priekšā par aizdevuma atmaksu. Pat ja aizņēmēja klients nepilda saistības, aizņēmējs joprojām ir atbildīgs par sākotnējā aizdevuma maksājumu veikšanu saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem. Protams, aizņēmējs var izvēlēties izmantot likumīgus līdzekļus, lai atgūtu visu atlikušo parādu vai daļu no tā. Tomēr maksājumi sākotnējam aizdevējam ir jāturpina šī iekasēšanas procesa laikā.
Lai gan aizņēmēja izmantošana ir izplatīta, šo iespēju nevajadzētu izmantot, kamēr nav izpētīti visi citi likumīgie līdzekļi aizdevuma saņemšanai. Lai gan procentu likme, ko iekasē aizņēmējs, var būt konkurētspējīga ar likmēm, kas iegūtas no augsta riska aizdevumu uzņēmumiem, tas ne vienmēr tā ir. Jebkurai fiziskai personai vai organizācijai, kas vēlas aizņemties līdzekļus, pirms galīgā pieteikuma iesniegšanas aizņēmējam rūpīgi jāizpēta visas iespējas.