Ārkārtas ienākumi ir neparasti ienākumi, kas rodas neparastu apstākļu rezultātā, kas, visticamāk, neatkārtosies. Piemēram, ja korporācija pārdod dīkstāvē esošu nekustamo īpašumu, tas uzņēmumam radītu ienākumus, taču tas būtu ārkārtēji, jo maz ticams, ka tā turpinās regulāri pārdot nekustamo īpašumu. Šādi ienākumi tiek pakļauti īpašam nodokļu režīmam, atzīstot to, ka tie ir neparasti. Tas ir jādeklarē atsevišķi, un, iespējams, ar to jārīkojas uzmanīgi. Grāmatvedis var palīdzēt noteikt, vai kaut kas ir kvalificējams kā ārkārtas ienākums un kā ar to rīkoties nodokļu deklarācijās.
Šāda veida ienākumi ir vienreizēji. Tas nav parasts un atkārtojams ienākumu avots. Tādas lietas kā apdrošināšanas norēķini un aktīvu pārdošana nav piemērotas, savukārt konsultāciju maksas, prēmijas un pieaugošie ieņēmumi no pārdošanas apjoma neder. No otras puses, uzņēmumi var deklarēt arī ārkārtas zaudējumus, piemēram, dabas katastrofas radītos zaudējumus. Tā kā šādus zaudējumus var būt grūti prognozēt un tie var ietekmēt uzņēmuma materiālo finansiālo stāvokli, tos var uzskatīt par ārkārtējiem.
Publiski tirgotiem uzņēmumiem ir vairākas saistības attiecībā uz ārkārtas ienākumiem. Tāpat kā citiem uzņēmumiem, arī tiem peļņa ir jādeklarē nodokļu deklarācijās un par to jāmaksā atbilstoši nodokļi. Turklāt viņiem ir jāapspriež ārkārtas ienākumi gada pārskatos vai preses paziņojumos investoriem. Tas liek cilvēkiem ar uzņēmuma akcijām apzināties faktu, ka tas piedzīvoja negaidītu peļņu, kas, visticamāk, neatkārtosies. Ieguldītājiem par to var būt jāzina, jo tas var ietekmēt uzņēmuma un tā akciju vērtību.
Lielu un negaidītu maksājumu saņemšana gada laikā var izjaukt uzņēmuma grāmatvedību. Uzņēmumiem, kas maksā aptuvenos nodokļus, iespējams, būs jāatkārto tāme, lai nodrošinātu precīzus maksājumus nodokļu ierēdņiem. Tie var beigties arī ar neparasti lielu nodokļu slogu, ko viņi var mēģināt kompensēt ar norakstīšanu. Nereti uzņēmumi vienlaikus deklarē ārkārtas ienākumus un zaudējumus, izmantojot zaudējumus, lai mīkstinātu ar ienākumiem saistīto nodokļu slogu.
Dažkārt ārkārtas ienākumi nav kontrolējami. Piemēram, uzņēmumiem, kas saņem apdrošināšanas izmaksu, var nebūt iespējas pieņemt maksājumus, lai sadalītu nodokļu saistības uz vairākiem gadiem. Citos gadījumos var būt iespējams veikt korekcijas, piemēram, nepārdot visus aktīvus uzreiz.