Supervalūta ir globāla valūta, ko var izmantot kā maiņas līdzekli, ko nodrošina vairāku valstu rezerves valūtu sortiments. Zināms arī kā pārnacionāla vai globāla valūta, to var izmantot, lai denominētu starptautiskus finanšu darījumus un piedalītos dažādās citās finanšu darbībās. Priekšlikumi apsvērt šādu valūtu tika izvirzīti vairākkārt 20. gadsimtā un atkal uzliesmoja diskusijās 21. gada sākuma finanšu krīzes laikā. Ekonomisti, kas argumentē par un pret supervalūtas izmantošanu, ir apsvēruši vairākus iespējamos ieguvumus un nepilnības.
Dažas valūtas, piemēram, ASV dolārs un eiro, var efektīvi darboties kā pārnacionālas valūtas. Lai gan šķiet, ka ASV dolārs ir ASV iekšzemē izmantotā valūtas vienība, to plaši izmanto arī starptautiskās tirdzniecības darījumos. To uzskata par ļoti stabilu, to var izmantot arī kā indeksu vai atskaites punktu finanšu pārskatiem, valūtas kursiem un saistītajām darbībām. Tomēr šo valūtu nenodrošina vairāku valstu rezerves valūtas grozs, bet tikai ASV Federālo rezervju sistēma.
ASV dolāra dominēšanas starptautiskajos finanšu tirgos kritiķi norādīja, ka tā kā supervalūtas izmantošana var būt potenciāli bīstama. Kad 2000. gadu sākumā dolāra vērtība kritās, reaģējot uz finanšu spiedienu, tas apdraudēja virkni finanšu darījumu. Tādas valstis kā Ķīna pauda satraukumu par dolāra stāvokli un ierosināja, ka varētu būt laiks apsvērt formālas supervalūtas izveidi. Šos aicinājumus atkārtoja Krievijas valdība un daži ekonomisti, kuri atbalstīja viņu argumentus.
Īpašās aizņēmuma tiesības (SDR), ko Starptautiskais Valūtas fonds izmanto saskaņā ar Bretonvudsas nolīgumu, ir izmantotas kā iespējamais pamats supervalūtai. Viņi jau izveido grozu — dalībvalstu jaukto valūtu sortimentu, ko izmanto par rezerves valūtas pamatu. Izmantojot šo sistēmu, varētu būt iespējams izveidot globālu valūtu ar pārskatatbildības sistēmu.
Supervalūtas priekšlikumiem pretī nāk bažas par iespējamo ietekmi uz inflāciju. Īstas globālas valūtas ieviešanas sekas varētu būt arī negaidītas. Problēmas eiro zonā 2000. gadu finanšu krīzes laikā arī ilustrēja dažas nepilnības, kas saistītas ar kopējo valūtu izmantošanu finanšu darījumiem un grāmatvedības uzskaitei pāri valstu robežām.