Kas ir ASV dolāra indekss?

Indekss tika izveidots pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā, kad sabruka fiksēto valūtas kursu sistēma un radās vajadzība pēc vienota dolāra stipruma mēra. Groza sākotnējā vērtība tika pielīdzināta simts punktiem, tāpēc pašreizējo līmeni vienmēr var lasīt kā attiecību pret šo atskaites brīdi. Grozā ietilpst eiro, Japānas jena, Lielbritānijas sterliņu mārciņa, Kanādas dolārs, Zviedrijas krona un Šveices franks, un katrai valūtai ir sava svara daļa, no kurām eiro daļa ir vislielākā un pārsniedz pusi no visa groza.

Aprēķins ir ģeometriski svērts vidējais lielums no dolāra kursiem pret šīm valūtām. Praktiski tas nozīmē, ka eiro kursa svārstības indeksu ietekmē visvairāk, bet Zviedrijas kronas kustība gandrīz nemaz. Tieši šis nelīdzsvarotais sastāvs ir indeksa galvenā vājā vieta: grozs kopš izveides nav būtiski mainīts, tajā nav ne Ķīnas juaņas, ne Meksikas peso, ne Dienvidkorejas vonas, lai gan šo valstu nozīme ASV tirdzniecībā ir augusi. Tāpēc centrālās bankas un pētnieki biežāk izmanto plašākus, ar tirdzniecības apjomu svērtus valūtas kursa indeksus.

Indeksa kustību skaidro galvenokārt procentu likmju starpība starp ASV un pārējām attīstītajām ekonomikām, kā arī riska noskaņojums tirgos. Ja Federālo rezervju sistēma paaugstina likmes straujāk nekā Eiropas Centrālā banka, kapitāls parasti plūst uz dolāru un indekss aug. Nemiera un krīžu laikā dolārs bieži stiprinās arī tāpēc, ka to uztver kā patvēruma valūtu. Ņemiet vērā, ka tirgus reaģē nevis uz pašu lēmumu, bet uz atšķirību starp lēmumu un to, ko investori bija gaidījuši, tāpēc indekss mēdz pakustēties jau pirms sanāksmes.

Indeksa punktu skaits pats par sevi neko nenozīmē: tas ir salīdzinājums ar septiņdesmitajiem gadiem, nevis kurss. Jēga ir izmaiņām. Ja indekss mēneša laikā pieaug par diviem procentiem, tas nozīmē, ka dolārs vidēji tikpat daudz nostiprinājies pret groza valūtām, taču jūsu konkrētā eiro un dolāra pozīcija varēja mainīties gan vairāk, gan mazāk. Skatieties uz procentuālo izmaiņu, nevis uz punktu starpību.

Latvijā dzīvojošam cilvēkam indeksa nozīme ir netieša, bet reāla. Eiro un dolāra attiecība ietekmē naftas, gāzes un daudzu izejvielu cenu eiro izteiksmē, jo pasaules tirgos tās kotē dolāros. Tā skar arī uzņēmumus, kas norēķinās ar piegādātājiem dolāros, un ieguldītājus, kuru portfelī ir ASV akciju fondi bez valūtas riska ierobežošanas. Praktiskais solis ir vienkāršs: atveriet sava fonda dokumentu un pārbaudiet, vai tā nosaukumā vai pamatinformācijas dokumentā ir norāde par valūtas riska ierobežošanu (angliski hedged). Ja nav, jūs nesat gan akciju, gan valūtas risku vienlaikus.

Biežākā kļūda ir mēģinājums pieņemt ieguldījumu lēmumus pēc indeksa līmeņa. Valūtu kustību virzienu īstermiņā prognozēt neizdodas pat profesionāļiem, un valūtas riska ierobežošana maksā, jo cenā ietilpst abu valūtu procentu likmju starpība. Ilgtermiņa krājējam saprātīgāk ir izvēlēties vienu pieeju un tai turēties, nevis mainīt fondus atkarībā no ziņām par dolāru.