Kā ASV uzrauga bankas un ar ko atšķiras Latvija

Angļu valodas termins national bank ASV kontekstā nozīmē federāli licencētu komercbanku, nevis valsts centrālo banku. Latviešu lasītājam tas ir gandrīz neizbēgams pārpratums, jo mūsu valodā vārdu savienojums nacionālā banka asociējas ar Latvijas Banku vai citu valsts centrālo banku. Rezultātā tulkotos tekstos regulāri parādās apgalvojumi, ka ASV ir simtiem nacionālo banku, kas lasītājam izklausās pēc nonsensa.

Pārbaudes paņēmiens ir vienkāršs: ja teikumā iespējams aizstāt ar vārdiem komercbanka ar federālu licenci un doma paliek loģiska, runa ir par parastu banku. Centrālo banku ASV sauc par Federālo rezervju sistēmu, un tai ar Valūtas kontroliera biroju ir dažādas funkcijas.

Valūtas kontroliera birojs licencē un uzrauga federāli licencētās bankas un ārvalstu banku federālās filiāles. Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija apdrošina noguldījumus un iesaistās bankas maksātnespējas risināšanā, un tieši tās darbinieki praksē pārņem bankrotējušu banku piektdienas vakarā. Federālo rezervju sistēma atbild par monetāro politiku un banku turētājsabiedrību uzraudzību. Patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumos veic atsevišķs birojs, vērtspapīru tirgu uzrauga Vērtspapīru un biržu komisija, bet kredītapvienībām ir savs uzraugs.

Ja meklējat ASV informāciju par konkrētu banku, secība, kas ietaupa laiku, ir šāda: vispirms noskaidrojiet, vai banka ir federāli vai štata licencēta, un tikai tad meklējiet pārbaudes ziņojumus un sankciju lēmumus attiecīgās iestādes reģistrā. Pretējā gadījumā meklēšana nedod rezultātu, un cilvēki no tā nepareizi secina, ka informācija nav publiska.

Praktiski svarīgākais saskarsmes punkts nav uzraudzība, bet nodokļu informācijas apmaiņa. Latvijas bankas, atverot kontu, jautā par nodokļu rezidenci un ASV saistību, jo starp Latviju un ASV ir noslēgts nolīgums par informācijas apmaiņu atbilstoši ASV normām par ārvalstu kontiem. Informāciju par kontiem, kuru turētājs atzīts par ASV personu, bankas nodod Valsts ieņēmumu dienestam, kas to nosūta tālāk.

No tā izriet reāla, bieži negaidīta sekas: cilvēkam ar ASV pilsonību vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kurš dzīvo un strādā Latvijā, var pastāvēt pienākums iesniegt deklarācijas arī ASV nodokļu administrācijai, neatkarīgi no tā, ka visi nodokļi Latvijā ir nomaksāti. Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kas ASV pilsonību ieguvuši, tur piedzimstot, un vēlāk atgriezušies Latvijā. Šis ir jautājums nodokļu konsultantam ar pieredzi ASV lietās, nevis jautājums bankas klientu apkalpošanas darbiniekam.

Otrs saskarsmes punkts ir ieguldījumi ASV vērtspapīros. Tur nozīme ir nevis banku uzraudzībai, bet nodokļu ieturējumam pie izmaksas un tam, kādas veidlapas brokeris ir aizpildījis jūsu vārdā. Šos jautājumus risina ar brokeri un ar Valsts ieņēmumu dienestu, un uzraudzības iestāžu nosaukumi šeit nepalīdz.

Amerikāņu skaidrojumi par banku kapitāla prasībām, stresa testiem un riska pārvaldību ir noderīgi kā jēdzienu apraksts, jo starptautiskie banku uzraudzības standarti ir kopīgi. Bet visi skaitļi, procedūras un termiņi ir katras jurisdikcijas ziņā, un ASV summas, apdrošināšanas noteikumi un sūdzību iesniegšanas kārtība Latvijā nav piemērojami nekādā veidā.

Latvijas situācijā atbildes vienmēr jāsāk meklēt trijos avotos: Latvijas Bankas uzraudzības sadaļā, attiecīgajā likumā vietnē likumi.lv un pašas iestādes publicētajos noteikumos. Ja strīds ir par konkrētu naudas summu, uzraudzības iestāde to jūsu vietā neatgūs, un galīgais ceļš ir ārpustiesas strīdu risināšana vai tiesa.