Kā ārvalstīs gūtie ienākumi ietekmē nodokļus Latvijā?

Vispirms noskaidrojiet, vai vispār esat palicis Latvijas rezidents. Cilvēks, kurš aizbraucis strādāt uz ilgu laiku, bet nav deklarējis dzīvesvietu ārvalstī un nav par to paziņojis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam, formāli var joprojām būt Latvijas rezidents ar pienākumu deklarēt visu.

Ja rezidence paliek Latvijā, ārvalsts algu deklarācijā norāda kopā ar ārvalstī ieturēto nodokli. Pierādījums ir ārvalsts nodokļu administrācijas izziņa vai darba devēja izsniegts dokuments par gūto ienākumu un ieturēto nodokli. Bez šī dokumenta Valsts ieņēmumu dienests nodokļa ieskaitīšanu var nepiemērot, un rezultāts ir aprēķins, it kā ārzemēs nekas nebūtu maksāts.

Sociālās iemaksas ir atsevišķs jautājums no ienākuma nodokļa. Eiropas Savienībā darbojas princips, ka iemaksas vienlaikus veicamas tikai vienā valstī, un piemērojamo tiesību aktu apliecina A1 veidlapa, ko izsniedz tās valsts iestāde, kurā iemaksas veicamas. Latvijā ar to nodarbojas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Ārvalsts brokeris parasti neieturēs Latvijas nodokli un nesniegs Valsts ieņēmumu dienestam gatavu aprēķinu. Aprēķins ir jāizdara pašam: pārdošanas ieņēmums mīnus iegādes vērtība un ar darījumu saistītās komisijas, katrs darījums pārrēķināts euro pēc attiecīgās dienas kursa.

Dividendēm bieži jau ārzemēs ieturēts nodoklis izcelsmes valstī. Ja ir spēkā konvencija, ieturētā likme var būt samazināta, taču to parasti jāpieprasa iepriekš, iesniedzot brokerim attiecīgo rezidences apliecinājumu. Rezidences apliecību izsniedz Valsts ieņēmumu dienests, un daudzi par to iedomājas tikai pēc tam, kad nodoklis jau ieturēts pēc augstākās likmes.

Latvijas regulējumā pastāv arī ieguldījumu konta režīms: ja kontu pieteic Valsts ieņēmumu dienestam un ievēro nosacījumus, nodoklis kļūst maksājams tikai tad, kad no konta izņemtā summa pārsniedz tajā iemaksāto. Tas neatceļ deklarēšanas pienākumu, bet būtiski samazina darījumu skaitīšanu. Svarīgi ir laiks: konta statuss darbojas no pieteikšanas, nevis ar atpakaļejošu spēku.

Visizplatītākā kļūda ir pieņēmums, ka nauda, kas paliek ārvalsts bankas vai brokera kontā un netiek pārskaitīta uz Latviju, nav deklarējama. Nodoklis ir piesaistīts ienākuma gūšanai, nevis naudas ievešanai valstī. Otra tās pašas kļūdas versija ir uzskats, ka reiz jau ārzemēs samaksāts nodoklis automātiski atrisina visu.

Riskam ir tehnisks iemesls: starptautiskā finanšu konta informācijas automātiskā apmaiņa nozīmē, ka ziņas par rezidentu kontiem citās valstīs nonāk Valsts ieņēmumu dienestā arī tad, ja cilvēks neko nav deklarējis. Tāpēc neatbilstība parasti atklājas ar nokavēšanos, un tad pie nodokļa pamatsummas pievienojas nokavējuma nauda par visu kavējuma laiku. Ja kļūda pamanīta pašam, deklarāciju var precizēt, un tas gandrīz vienmēr ir lētāk nekā gaidīt pārbaudi.

Nodokļu rezidence nav pilsonība, nav deklarētā dzīvesvieta un nav uzturēšanās atļauja, lai gan visi trīs to ietekmē. Cilvēks var būt Latvijas pilsonis un nebūt Latvijas nodokļu rezidents, un otrādi: ārzemnieks, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, var būt Latvijas nodokļu rezidents.

Praktiskais tests: saskaitiet dienas, ko pagājušajā gadā faktiski pavadījāt Latvijā, un pārbaudiet, kur ir deklarētā dzīvesvieta un kur atrodas ģimene un pastāvīgais mājoklis. Ja atbildes norāda uz divām valstīm vienlaikus, tas nav pašu risināms jautājums, jo tieši šādos gadījumos konvencijā ir īpaša secība, kā rezidenci piešķir vienai valstij.

Grāmatvedis vai nodokļu konsultants ir vajadzīgs, ja gada laikā mainījāt rezidences valsti, ja saņemat ienākumu no valsts, ar kuru konvencijas nav, ja jums ir daļas ārvalsts uzņēmumā, ja saņemat akciju opcijas no ārvalsts darba devēja vai ja ienākums nāk no nekustamā īpašuma ārzemēs. Šajos gadījumos kļūdas cena parasti pārsniedz konsultācijas cenu.

Šis apraksts skaidro mehāniku, nevis aizstāj individuālu konsultāciju. Konkrētu skaitļu, likmju un termiņu ziņā jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta aktuālā informācija attiecīgajam taksācijas gadam, jo tieši šie elementi mēdz mainīties visbiežāk.