Papagaiļu glābšana ir termins, ko lieto cilvēkiem vai organizācijām, kas uzņem nevēlamus vai nepareizi aprūpētus papagaiļus un atrod tiem labas mājas vai nodrošina viņiem pastāvīgu dzīvesvietu. Šādas organizācijas parasti ir privātas grupas, kas sevi uztur no labdarības ziedojumiem un adopcijas maksas, ko iekasē no jaunajiem īpašniekiem. Viņi var arī cieši sadarboties ar citām humānām organizācijām un tiesībaizsardzības iestādēm, lai aizsargātu un iegūtu putnus, kuriem nepieciešama palīdzība.
Ļoti bieži papagaiļu glābšanas grupas nosaka stingras vadlīnijas par to, kas var un nevar adoptēt putnus no tiem. Ierobežojumi var ietvert to, cik vecam jābūt adoptētājam, neatkarīgi no tā, vai personai ir bijusi iepriekšēja pieredze ar papagaiļiem un kur persona dzīvo. Tas palīdz grupai pārliecināties, ka neviens no eksotiskajiem putniem, ko viņi izvieto, nenokļūs sliktā situācijā un neļauj viņiem vēlreiz glābt putnu.
Papagaiļu glābšanas organizācijas darbojas dažādos veidos atkarībā no grupas fokusa. Dažas grupas izglābj tikai noteikta veida papagaiļus, piemēram, Āfrikas pelēkos vai aras, savukārt citas sniegs palīdzību jebkuras šķirnes vecākiem vai invalīdiem papagaiļiem. Bieži vien daži vai visi putni tiek turēti centrālā vietā, kas pieder organizācijai, bet daudzos gadījumos putni, kas dosies uz jaunām mājām, tiek ievietoti pagaidu audžuģimenēs individuālai aprūpei.
Cilvēki, kuri adoptē putnus no papagaiļu glābšanas grupas, bieži atklāj, ka viņiem vispirms ir jāiziet skrīninga process, bet, kad tas būs izdarīts, viņi saņems daudz palīdzības, kad papagailis atgriezīsies mājās. Šiem eksotiskajiem putniem ir ārkārtīgi ilgs mūžs, dažiem 50 vai 60 gadi, turklāt tiem ir daudz vajadzību. Cilvēki, kuri to nesaprot, bieži vien nejauši nodara kaitējumu saviem putniem vai atdod tos, bieži vien citam cilvēkam, kurš neapzinās, kas putnam būs vajadzīgs. Papagaiļu glābšanas biedrības mēdz turēt adoptētos putnus savā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai tie varētu atrasties tuvu jaunajai mājvietai. Viņi arī vēlas būt pārliecināti, ka jaunajiem īpašniekiem ir skaidra izpratne par to, kas ir saistīts, pirms putns dodas mājās.
Dažos gadījumos papagaiļu glābšanas grupas palīdz tikai sarežģītiem, ievainotiem vai nevēlamiem putniem, un tās putnus patur pastāvīgi, nevis adoptē. Tā kā liels papagailis ar uzvedības problēmām var radīt nopietnus ievainojumus nepieredzējušam saimniekam, šo uzdevumu uzņemas tikai ļoti zinoši cilvēki. Šādiem putniem ir nepieciešama arī liela garīga stimulācija, jo garlaicība var radīt vēl lielākas problēmas ar putniem. Papagaiļiem ar pastāvīgu invaliditāti var būt nepieciešama īpaša mājvieta un papildu aprūpe, ko šāda veida organizācija var nodrošināt.