Riska vērtība, ko izmanto kā tirgus riska mērījumu vairāku veidu finanšu institūcijās, ietver maksimālo zaudējumu summu, kas sagaidāma ar doto ieguldījumu iespēju. Riska vērtību aprēķina, izmantojot trīs pamatkomponentus jeb parametrus, kas visi tiek uzskatīti par stabiliem ekonomiskiem rādītājiem. Riska vērtības noteikšana ir izplatīta prakse, un to bieži izmanto kā daļu no procesa, lai prognozētu sliktāko scenāriju, kas ir sagaidāms ar noteiktu vērtspapīru noteiktā laika periodā.
Trīs parametru faktori veido pamatu riska vērtības jeb VAR aprēķināšanai. Pirmais faktors ir saistīts ar laika periodu, kurā finanšu iestādei ir jātur vērtspapīrs. Dažkārt dēvēts par laika horizontu, šis faktors palīdz noteikt laika posmu veiktspējas prognozēšanai. Laika horizonts var būt no viena divdesmit četru stundu perioda, secīga desmit dienu perioda vai līdz vienam kalendārajam gadam. Vēlamais laika periods bieži ir atkarīgs no finanšu iestādes veida, kas izmanto šo stratēģiju. Piemēram, aizdevēji var izvēlēties veikt riska vērtību, pamatojoties uz viena gada periodu, jo tas palīdzēs aizdevējam noteikt iespējamo risku, izsniedzot kredītu investoram.
Otrs riska vērtības noteikšanas faktors ir ticamības līmenis. Būtībā ticamības līmenis ir laika periods, kurā nav sagaidāms, ka vērtspapīrs sasniegs un nepārsniegs maksimālos zaudējumus. Salīdzinoši augstie ticamības līmeņi liecina, ka ieguldījumu svārstīgums ir nedaudz ierobežots un ir pamatotas cerības uz stabilu izaugsmi. Uzticības līmenis parasti tieši neattieksies uz tirgus tendencēm, lai gan šis faktors tiek ņemts vērā kopējā procesā.
Trešais parametrs vai pamata faktors riska vērtības noteikšanai ir saistīts ar norēķināšanos par valūtas vienību, kas jāizmanto aprēķinā. Tas var šķist salīdzinoši mazsvarīgs faktors. Tomēr valūtas izvēle ir ļoti svarīga, lai izprastu un prognozētu vērtspapīra darbību norādītajā periodā. Svārstības, kā arī standarta vai paredzamās novirzes no iespēju aplēses un sagaidāmās un negaidītās deficīts tieši ietekmē izmaiņas konkrētas valūtas darbībā atklātā tirgū. Tādējādi ir vēlams izmantot valūtu, kas ir sagaidāma samērā stabila laika periodā.
Riskam pakļautās vērtības punkts atgriežas ieguldījumu portfelī. Ieguldīšana ir process, kas daudz biežāk radīs ieņēmumus, nevis radīs zaudējumus. Pareizi aprēķinot riskam pakļauto vērtību, tas var palīdzēt samazināt portfeļa zaudējumus, kā arī palīdzēt pozicionēt portfeli, lai gūtu lielāku atdevi.