Izmantošanas maksa ir maksa, kas saistīta ar kredītlīnijas izmantošanu. Tā var būt arī vispārīgāka maksa par pakalpojuma, resursa vai objekta izmantošanu. Paredzētā nozīme parasti ir skaidra no konteksta, kurā frāze tiek lietota. Šādas maksas ir jāatklāj ar pakalpojumu saistītajos noteikumos un nosacījumos, un klienti ir jābrīdina par jebkādām izmaiņām, jo tās var ietekmēt viņu kontus. Cilvēki, kuri nepiekrīt izmaiņām, var slēgt kontus, bieži bez soda sankcijām, lai gan viņiem var tikt prasīts pilnībā nokārtot atlikušo atlikumu.
Kredīta kontekstā, kur parasti tiek izmantota izmantošanas maksa, banka iekasē maksu, pamatojoties uz to, cik procentu no apgrozības kredītlīnijas kāds izmanto pārskata periodā, piemēram, gadā. Maksa var atšķirties atkarībā no noteikumiem, un to var palielināt, ja cilvēki intensīvi izmanto savu kredītu. Bankām ir jāsniedz izziņas ar informāciju par izmantošanas maksas aprēķināšanu, lai klienti vajadzības gadījumā varētu to apstrīdēt.
Dažreiz kredītlīnijas nosacījumi var ļaut aizņēmējam izņemt līdz noteiktai summai, nemaksājot atlīdzību. Tas darbojas kā stimuls izmantot kredītu, un tas var tikt apspriests kā daļa no aizdevuma noteikumiem. Ja aizņemšanās pārsniedz noteiktu summu, lietošanas maksa stājas spēkā un aizņēmējam būs jāsāk maksāt. Šajā maksā nav iekļauti procenti, maksa par piekļuvi skaidrai naudai un citi izdevumi, kas var būt saistīti ar kontu.
Aizņēmēji, kas gatavojas izveidot kredītlīniju, var pieprasīt dokumentācijas kopijas un izlasīt to, lai uzzinātu vairāk par savām tiesībām un pienākumiem. Ja viņiem ir jautājumi par izmantošanas maksu, ieteicams tos uzdot un apspriest iespēju vienoties par citu maksu, ja maksas apjoms šķiet netaisnīgs. Konkurējošas cenas var izmantot kā pierādījumu tam, ka cita banka piedāvā izdevīgāku darījumu, lai noskaidrotu, vai aizdevējs būs gatavs to saskaņot.
Cilvēkiem var būt jāmaksā arī par komunālo pakalpojumu, baseinu un citu pakalpojumu izmantošanu. Šīs maksas var būt nemainīgas vai balstītas uz lietošanas apjomu atkarībā no politikām. Piemēram, tālruņa uzņēmumam var tikt prasīts iekasēt fiksētu piekļuves maksu, kas sedz tālruņa pakalpojumus papildus citām ar kontu saistītām maksām. Šo izmantošanas maksu var izmantot tādām darbībām kā pakalpojumu subsidēšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, tālruņa pakalpojuma paplašināšana apgabalos bez pārklājuma un esošo līniju un iekārtu uzturēšana.