Angoras trušiem ir raksturīga gara, pūkaina kažokāda, kas slavena ar to, ka tā tiek izmantota džemperos un citā apģērbā. Papildus ieguldījumam tekstilrūpniecībā Angoras trušus audzē gan izstādē, gan kā mājdzīvniekus. 18. gadsimtā Angoras truši kā mājdzīvnieki bija populāri Francijas karalisko iedzīvotāju vidū. Tiek uzskatīts, ka to izcelsme ir Turcijā, un to nosaukums cēlies no Ankaras, Turcijas galvaspilsētas. Tā kā Angoras truši ir sena šķirne, tie nav tik traki kā daži citi truši un labi uztver cilvēku sabiedrību.
Angoras vilna ir ļoti silta un ļoti viegla tajā pašā laikā. Tomēr kažokādas ir jāsajauc ar citiem tekstilizstrādājumiem, jo Angoras šķiedras ir pārāk smalkas, lai tās pašas turētos kopā. Angoras vilnu novāc, nekaitējot trušiem, ķemmējot vai maigi apgriežot atkarībā no šķirnes.
Ir pieci Angoras trušu veidi, bet Amerikas trušu audzētāju asociācija (ARBA) atzīst tikai četrus: angļu, franču, satīna un milzu angoras trušus. Piektā šķirne ir vācu Angoras trusis. Tā kā Vācijas Angoras trušus ARBA pašlaik neatzīst, Amerikas Savienotajās Valstīs tikai šai šķirnei tika izveidots cits klubs, Starptautiskā Vācijas Angoras trušu audzētāju asociācija (IAGARB). Daži uzskata, ka vācu un milzu Angoras trušus ir viena šķirne.
Angļu angoras ir mazākie Angoras truši un vispopulārākie kā mājdzīvnieki. Viņiem ir pūkaina kažokāda uz sejas un ausīm, kā arī uz ķermeņa, un tie ir daudz jāķemmē, jo to kažokādas ir pakļautas matēšanai. Franču Angoras trušu kopšana ir vienkāršāka, jo to kažokā ir aizsargmatiņu virskārta, kas nav tik paklājusies kā pūkainajam pavilnam. Franču Angoras truši atšķiras arī no angļu šķirnes ar to, ka viņu seja un ausis ir bez kažokādas. Dažām franču angorām ir ausu pušķi vai kažokādas pušķi ausu galos, taču audzētāju vidū to neuzskata par vēlamo iezīmi.