Ieguldījumu horizonts, kas pazīstams arī kā laika horizonts, ir laika periods, kurā ieguldītājs turēs vērtspapīru vai uzturēs portfeli, neveicot nekādas izmaiņas savā īpašumā. Horizonta ilgums ir būtisks elements portfeļa pārvaldīšanas procesā, jo ideja ir radīt pēc iespējas lielāku atdevi, ņemot vērā riska apjomu, ko investors ir gatavs uzņemties. Atkarībā no vērtspapīra veida un investora individuālās stratēģijas ieguldījumu horizonts var ilgt vairākas stundas vai pat gadus.
Dažāda veida vērtspapīriem var būt iebūvēts ieguldījumu horizonts. Tas attiecas uz obligāciju emisijām, kurām ir noteikts dzēšanas datums. Vairumā gadījumu, lai iegūtu augstāko atdeves likmi no obligāciju emisijas, vērtspapīrs ir jātur, līdz obligācija sasniedz pilnu dzēšanas termiņu. Tomēr šo laika logu nav tik viegli noteikt ar cita veida ieguldījumiem.
Izvēloties ieguldījumus pensijas plānam, piemēram, 401 (k) vai personīgajam pensiju plānam, ieguldītājs, iespējams, portfelī iekļaus vismaz dažas akcijas. Šāda veida vērtspapīri ir lieliska izvēle kā ilgtermiņa ieguldījumi, neskatoties uz to lielāko svārstīgumu, jo tie laika gaitā radīs vienmērīgu atdevi. Tādējādi ieguldījumu horizonts akcijām šajā situācijā var būt pat trīsdesmit gadi. Tā kā investors tuvojas pensijas vecumam, viņš vai viņa var izvēlēties tirgoties ar akcijām un veikt ieguldījumus ar fiksētu ienākumu, kas regulāri nesīs ienākumus.
Tāpat akcijām parasti nav īstermiņa ieguldījumu horizonta, tāpēc tās ir mazāk pievilcīgas ikvienam, kas domā par aktīvu pirkšanu un pārdošanu pastāvīgi. Ja stratēģija paredz izmantot relatīvi īsu ieguldījumu horizontu, investors, visticamāk, meklēs akciju opcijas, kurām ir sagaidāms, ka vērtība dažas dienas vai nedēļas palielināsies, sasniedz maksimumu un pēc tam samazināsies. Šeit mērķis ir iegūt šīs akcijas tieši pirms augšupejas sākuma, noturēt tās līdz brīdim, kad tās sasniedz maksimumu, pēc tam pārdot tās ar peļņu, pirms to vērtība atkal sāk samazināties.
Jebkura portfeļa tehniskās analīzes ietvaros ļoti svarīgi ir noteikt ar katru ieguldījumu iespēju saistīto ieguldījumu horizontu. Nosakot, cik ilgi investora interesēs būtu turēt vērtspapīru pēc iegādes, ir daudz vieglāk izlemt, vai konkrētais ieguldījums ir piemērots ieguldītāja galīgajiem mērķiem. Šī faktora rūpīga apskate palīdzēs ieguldītājam pieņemt pārdomātus lēmumus, kas palielina viņa izredzes efektīvi un produktīvi pārvaldīt portfeli.