Kas ir efektivitātes alga?

Efektivitātes alga ir alga, kas tiek attiecināta uz darbinieku, lai motivētu darbinieku palikt uzņēmumā, nevis meklēt iespējas pie konkurentiem vai pat pavisam citā nozarē. Līdz ar izredzēm noturēt vērtīgu darbinieku, šāda veida atalgojuma palielināšana var kalpot arī kā stimuls darbinieka vispārējās produktivitātes paaugstināšanai. Tas ir tāpēc, ka darbinieks jūtas novērtēts no darba devēja un ir gatavs pielikt papildu pūles, reaģējot uz šo uztveri.

Viena no efektivitātes algas pazīmēm ir tāda, ka šis skaitlis nav balstīts tikai uz pašreizējiem nozarē noteiktajiem standartiem. Tā vietā alga kalpo kā līdzeklis, lai sasniegtu un pārsniegtu pašreizējo standartu. Paaugstinātā darba samaksa palīdz piesaistīt kvalificētākus darbiniekus, kā arī dod viņiem iemeslu palikt uzņēmumā ilgāku laiku. Tas ir pretrunā ar ideju noteikt algas, pamatojoties uz potenciālo darbinieku piedāvājumu reģionā un uz vietas dominējošo pieprasījumu pēc darbiniekiem.

Lai gan ir daudz dažādu teoriju par efektīvas algu stratēģijas izmantošanas priekšrocībām, ir četras galvenās priekšrocības, ko darba devēji cenšas iegūt, izmantojot šo modeli. Pirmais ir saistīts ar produktivitātes palielināšanu. Šeit doma ir tāda, ka darbinieki, kuri ir labi atalgoti un jūt, ka viņi ir svarīgi uzņēmumam, veltīs vairāk pūļu savu darba pienākumu veikšanai. Turpretim darbinieki, kuri jūtas nenovērtēti, visticamāk, pieliks minimālas pūles, kas nepieciešamas, lai saglabātu savu amatu, un ne vairāk. Laika gaitā šis domāšanas veids negatīvi ietekmē uzņēmuma rentabilitāti, iespējams, līdz pat uzņēmumam izgāzties.

Vēl viena efektivitātes algas priekšrocība ir saistīta ar lielas mainības novēršanu darba vietā. Uzņēmumi tērē laiku un resursus, lai apmācītu jaunus darbiniekus ikreiz, kad vieta kļūst brīva un ir jāaizpilda. Sniedzot esošajiem darbiniekiem stimulus palikt, šīs izmaksas tiek samazinātas līdz minimumam. Tas savukārt sniedz labumu visiem, kas saistīti ar uzņēmumu ilgtermiņā.

Efektivitātes atalgojuma izmantošana ļauj atvērtajam amatam piesaistīt plašāku kvalificētu kandidātu loku. Ja ir vairāk iespēju ieņemt amatu, darba devējs, visticamāk, atradīs kādu, kurš ir acīmredzami kvalificētāks nekā pārējie, nevis samierināsies ar kādu, kurš atbilst kritērijiem, bet piedāvā nedaudz vairāk. Tas ne tikai sniedz tūlītēju labumu darba devējam, bet arī var izveidot pamatu spēju un talantu izkopšanai, kas galu galā noder uzņēmumam gadu gaitā.

Ir pat uzturvērtības ieguvums, kas dažkārt tiek saistīts ar efektivitātes algas palielināšanu. Šeit jautājums ir saistīts ar darbinieka spēju atļauties kvalitatīvāku pārtiku un dzīvot veselīgāku dzīvesveidu. Pieņemot, ka darbinieks saglabā labu veselību, ir mazāka iespēja, ka viņš vai viņa kavēs darba dienas slimības dēļ. Tas nozīmē, ka produktivitāte tiek uzturēta bez nepieciešamības lūgt citiem darbiniekiem veikt būtiskus darbus, kamēr viens darbinieks ir slims.

Katram uzņēmumam ir jāizvērtē savi apstākļi un jānosaka, vai efektīvas algas izmantošana būtu izdevīga. Kad ir konstatēts, ka šī pieeja būtu izdevīga, rūpīgi jāapsver, kā un kad īstenot stratēģiju. Tas bieži ietver katra aplūkojamā darbinieka potenciāla izvērtēšanu un izlemšanu, vai šis papildu ieguldījums darbinieka/darba devēja attiecībās dos vēlamos ieguvumus.