Grāmatvedības kļūda ir finanšu grāmatvedībā pieļauta kļūda, kas pēc būtības nav krāpnieciska. Šīs nevainīgās kļūdas var ievērojami samazināt, izmantojot grāmatvežus, kuri pārzina grāmatvedības procedūru un konkrētās personas vai uzņēmuma finansiālo stāvokli. Konstatējot šāda veida kļūdu, tā ir jālabo pēc iespējas ātrāk.
Dažas grāmatvedības kļūdas ir izlaiduma kļūdas, kurās grāmatvedības pārskatā kļūdas dēļ kaut kas tiek izlaists. Daudzi cilvēki, kas līdzsvaro savas čeku grāmatiņas, ir ievērojuši kļūdas sekas, ja viņi aizmirst reģistrēt darījumu un pārtērē savus kontus vai nespēj līdzsvarot savas grāmatas. Darījums var netikt reģistrēts vai var tikt ierakstīts nepareizā vietā, kā rezultātā grāmatvedības pārskatā tiek izlaists, kas rada neatbilstību.
Komisijas kļūdas ir saistītas ar datiem, kas ierakstīti vai aprēķināti neprecīzi. Piemēram, grāmatvedis var transponēt skaitļus, saskaitīt, nevis atņemt, vai pieļaut līdzīgu kļūdu grāmatvedībā. Slikti aprēķini vēsturiski bija izplatīta grāmatvedības kļūda, lai gan programmatūras izmantošana ir ievērojami samazinājusi šādu kļūdu skaitu. Grāmatvedības programmatūra aprēķina automātiski, tāpēc, kamēr darījums ir ievadīts pareizi, nevajadzētu būt matemātikas kļūdām.
Visbeidzot, principā pieļauta kļūda, ka grāmatvedības procedūras principi tiek piemēroti nepareizi vai nolaidīgi. Ir virkne standarta grāmatvedības prakšu, kas cilvēkiem ir jāizmanto, apstrādājot finanšu kontus, un šie vispārpieņemtie grāmatvedības principi (GAAP) ir jāievēro visiem grāmatvežiem. Grāmatveži, kuri šīs procedūras nepiemēro pareizi, var radīt grāmatvedības kļūdas, kas radīs neatbilstības finanšu pārskatos.
Kad grāmatvedības kļūda ir atpazīta, tiek veiktas darbības, lai noteiktu tās rašanās iemeslu. Pēc tam kļūdu var labot. Ir svarīgi arī novērst cēloni, lai samazinātu atkārtotas kļūdas risku. Piemēram, ja kāds uzskaites princips netika ievērots, grāmatvedis zina, ka šis princips jāievēro arī turpmāk. Turklāt grāmatvedis nākotnē varētu tikt saukts pie atbildības par procedūras neievērošanu.
Dažreiz ir grūti atšķirt īstu grāmatvedības kļūdu no krāpšanas. Revidents, kas izmeklē lietu, var nākt klajā ar informāciju, ko var izmantot, lai noskaidrotu, vai grāmatvedis ir pieļāvis nevainīgu kļūdu vai mēģināja izdarīt krāpšanu. Piemēram, revīzijā var konstatēt, ka grāmatvedis zināja par grāmatvedības kļūdu un nav veicis nekādas darbības, kas liecina, ka varētu būt iesaistīta krāpšana.