Kas ir Finanšu grāmatvedības standartu padome?

FASB ir izveidota 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, lai standartu noteikšanu nodotu neatkarīgai institūcijai, kas nav pakļauta ne valdībai, ne profesionālajai apvienībai. Padomi pārrauga un finansē atsevišķs fonds, kas ieceļ tās locekļus, savukārt ASV Vērtspapīru un biržu komisija atzīst FASB izdotos standartus par obligātiem biržā kotētajām sabiedrībām. Padomes darbs notiek atklātā procedūrā: vispirms jautājumu iekļauj darba kārtībā, pēc tam publicē apspriešanas dokumentu un standarta projektu, ievāc komentārus no uzņēmumiem, revidentiem un investoriem, rīko publiskas sēdes un tikai tad balso par galīgo redakciju.

Standartu uzdevums ir noteikt, kad darījums atzīstams uzskaitē, kā to novērtē naudas izteiksmē, kurā pārskata postenī to uzrāda un kāda papildu informācija jāatklāj pielikumā. Piemēri ir ieņēmumu atzīšana ilgtermiņa līgumos, nomas uzskaite, finanšu instrumentu novērtēšana un uzņēmumu apvienošana. Vēsturiski katrs jaunais dokuments tika izdots kā atsevišķs numurēts standarts, bet kopš kodifikācijas ieviešanas visi spēkā esošie noteikumi ir apvienoti vienotā tematiskā krājumā, un jaunie dokumenti tiek noformēti kā grozījumi šajā krājumā.

Eiropā līdzīgu lomu pilda Starptautisko grāmatvedības standartu padome, kas izstrādā starptautiskos finanšu pārskatu standartus. Eiropas Savienībā šie standarti kļūst juridiski saistoši tikai pēc apstiprināšanas procedūras, kurā tehnisko atzinumu sniedz EFRAG. Latvijā biržā kotētās sabiedrības un kredītiestādes konsolidētos gada pārskatus gatavo pēc šiem standartiem, bet pārējie uzņēmumi piemēro nacionālo regulējumu, tas ir, Grāmatvedības likumu un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem. Abas standartu saimes daudzos jautājumos ir tuvinātas, jo ir notikušas ilgstošas konverģences sarunas, tomēr atšķirības saglabājas, piemēram, krājumu novērtēšanas metodēs un atsevišķos informācijas atklāšanas jautājumos.

Ja Latvijas uzņēmumam pirmo reizi jāsagatavo dati pēc US GAAP, darbu ir vērts organizēt noteiktā secībā. Vispirms no mātes sabiedrības jāsaņem grupas uzskaites politika un pārskata veidne, jo tieši tā, nevis standarta teksts, nosaka ikdienas darbu. Pēc tam jāsalīdzina kontu plāns ar grupas kontu plānu un jāizveido pārejas tabula. Tālāk jāapzina posteņi, kuros abas sistēmas atšķiras visbiežāk: noma, ieņēmumu atzīšana pa izpildes pienākumiem, uzkrājumi, atliktais nodoklis un valūtas pārrēķins. Visbeidzot jāvienojas par termiņiem, jo grupas atskaites parasti jāiesniedz agrāk nekā vietējais gada pārskats. Biežākā kļūda ir mēģināt vienu reizi gadā pārrēķināt visu grāmatvedību atpakaļejoši, nevis vest paralēlu uzskaiti no gada sākuma.

FASB nereti sajauc ar citām ASV institūcijām. Vērtspapīru un biržu komisija ir valsts uzraudzības iestāde, kas nosaka pārskatu iesniegšanas kārtību biržas sabiedrībām. Sertificēto grāmatvežu profesionālā organizācija izstrādā profesijas ētikas normas un eksāmenus. Revīzijas kvalitāti kotētajās sabiedrībās uzrauga atsevišķa padome. Latvijas uzņēmumam FASB standarti kļūst praktiski svarīgi galvenokārt divos gadījumos: ja mātes sabiedrība atrodas ASV un pieprasa pārskata datus pēc US GAAP vai ja uzņēmums plāno piesaistīt ASV investorus. Šādā situācijā pārskatu sagatavošanu parasti nevar veikt bez pieredzējuša grāmatveža vai revidenta, kurš pārzina abas standartu sistēmas.