Debitoru parādu apstiprināšana ir metode, ko izmanto audita procesā, lai pārbaudītu uzņēmuma ierakstus. Revidents nosūta saziņas tieši klientiem, lūdzot apstiprināt uzņēmuma veiktos ierakstus. Tas ļauj revidentiem pārbaudīt kļūdas, kas var būt no tīšām viltojumiem līdz sliktai uzskaitei. Šādi pierādījumi var būt īpaši vērtīgi, jo tie nāk no trešās puses ārpus uzņēmuma, kas nav ieinteresēta revīzijas iznākumā, un tādējādi teorētiski uz tiem var paļauties, lai sniegtu pareizu informāciju.
Ir divu veidu debitoru parādu apstiprināšana. Pozitīvā pieprasījumā auditors lūdz klientu atbildēt, apstiprinot informācijas pareizību vai labojot to, ja tā ir nepareiza. Negatīvie pieprasījumi norāda, ka klientiem ir jāatbild tikai tad, ja ir radusies kļūda; revidents pieņem, ka informācija ir pareiza, ja atbilde nekad netiek saņemta. Viens no šīs pieejas trūkumiem ir tāds, ka klienti var nevēlēties rakstīt revidentus, un tādā gadījumā pierādījumu trūkums var nenozīmēt, ka uzņēmuma ieraksti ir precīzi.
Šis process ietver vēstules sastādīšanu ar informāciju par auditu un datiem, ko uzņēmums glabā lietvedībā. Uzņēmums izsniedz klientu vārdus un adreses, un revidents izsūta debitoru parādu apstiprinājuma dokumentus. Klienti tiek lūgti atbildēt tieši auditoram, nevis uzņēmumam, tāpēc dokumenti nekad nenonāk tādu cilvēku rokās, kuriem varētu būt interešu konflikts. Revidenti apkopo informāciju, salīdzina to ar ierakstiem un izmanto galīgajā revīzijas ziņojumā, lai izteiktu viedokli par uzņēmuma grāmatvedības stāvokli.
Atlases process, kuram klientiem jāsaņem debitoru parādu apstiprinājums, var būt rūpīgi izvēlētu un nejaušu mērķu sajaukums. Ļoti lielus nenomaksātos, kā arī nokavētos kontus var rūpīgi pārbaudīt, jo tie rada īpašu interesi. Revidenti var arī nejauši izvēlēties no mazākiem kontiem labā stāvoklī, lai iegūtu vispārīgāku priekšstatu par uzņēmuma finansēm.
Izmantojot debitoru parādu apstiprinājumu, var iegūt daudz vērtīgu revīzijas pierādījumu. Tomēr tas nav bez trūkumiem, jo klienti var atteikties atbildēt uz pieprasījumu vai arī uzņēmumam var būt nepareiza kontaktinformācija, kas nozīmē, ka pieprasījumi viņiem nekad nesasniedz. Revidentiem, iespējams, būs jāpavada daudz laika, pētot un izsekojot konkrētus klientus, lai savāktu datus, kas var palielināt revīzijas izmaksas.