Sociālā grāmatvedība ir grāmatvedības veids, ko uzņēmums veic, lai novērtētu tā darbības ietekmi uz sabiedrību. Tas prasa, lai uzņēmumi rūpīgi aplūkotu visu, ko tas dara, un kāda veida ietekmi tā darbība atstāj uz cilvēkiem, vietām un vidi. Šāda veida uzskaite neattiecas uz tādiem aktīviem kā finanšu grāmatvedība; drīzāk tā koncentrējas uz uzņēmējdarbības uzvedību un tās ietekmi. Šāda veida novērtējumu var veikt jebkurš uzņēmums neatkarīgi no tā lieluma.
Izpratne par sociālajiem aktīviem
Termins “sociālie aktīvi” var būt nedaudz mulsinošs, taču tas ietver jebkuru no daudzajiem veidiem, kā patērētāji skatās uz uzņēmumu. Liela daļa no tā ir saistīta ar to, kā uzņēmums darbojas tirgū. Darbības, ko veic uzņēmumu vadītāji, var ietekmēt visu, sākot no attieksmes pret saviem darbiniekiem un sniegtajiem ieguvumiem un beidzot ar to, cik uzmanīgi viņi ir, lai izvairītos no piesārņojuma un kaitējuma videi.
Lielākā daļa galveno komponentu ir lietas, ko uzņēmums dara, īsti nedomājot par to, kā tās ietekmē patērētājus, proti, tās ir politikas, kas tiek izvēlētas kāda cita iemesla dēļ, un patērētāja iespaids ir vairāk kā blakusefekts. Šādos gadījumos grāmatvedības process var būt ļoti vērtīgs, jo tas var likt vadītājiem domāt par savas izvēles plašākajām sekām. Sociālā uzskaite ietver arī sabiedrības uzskatus, ko veido tādas lietas kā reklāma, tiešsaistes klātbūtne un plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums — jomas, kas tradicionāli ir saistītas ar patērētāju iespaidiem.
Grāmatvedības procesa galvenie mērķi
Atšķirībā no finanšu grāmatvedības, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta naudas ienākšanai un izņemšanai un noteiktu izvēļu peļņas ietekmei, šī prakse cenšas izprast uzņēmumu ieguldījumu sabiedrībā un patērētāju ikdienas dzīvē. Arī vispārējam iespaidam, ko zīmols vai uzņēmuma nosaukums atstāj uz cilvēkiem, ir nozīme. Prakse attiecas uz uzņēmējdarbības uzvedību, kas veicina cilvēku un planētas labklājību. Līdz ar to šāda veida grāmatvedība bieži tiek dēvēta arī par “sociālo un vides grāmatvedību”, “korporatīvo sociālo pārskatu” vai “korporatīvās sociālās atbildības pārskatu”.
Sociālās uzskaites akts mēģina noteikt uzņēmuma darbības izmaksas un ieguvumus saistībā ar sabiedrību un vidi. Uzņēmums var izmērīt, piemēram, sava dūmu skursteņa emisiju ietekmi uz apkārtējo reģionu, vai uzņēmums var izmērīt sava kopienas iesaistes un labdarības ieguldījumu ietekmi pilsētā, kurā tas darbojas. Tā varētu novērtēt tās darbā pieņemšanas programmas efektivitāti un to, vai programma ietekmē bezdarba līmeni reģionā, un varētu aprēķināt, cik daudz tās iepakojuma un reklāmas materiālu ir pārstrādājami.
Kā radās fenomens
Šis process bija uzskaites parādība 20. gadsimta vēlākajā daļā. Tās kā grāmatvedības disciplīnas izaugsme izriet no spiediena, ko vides kustība izdara uz lielajām korporācijām. Tas izriet arī no valdību un sabiedrības prasības, lai uzņēmumi būtu pārredzamāki attiecībā uz darbībām un šo darbību sekām.
Ilgtspējības nozīme
Šī prakse ļauj uzņēmumiem arī analizēt, vai tie ir ilgtspējīgi no sociālā, vides, kultūras un finanšu perspektīvas. Projekta gaitā viņi parasti var arī pārliecināties, vai spēs saglabāt apņemšanos veikt pasākumus sabiedrībai labvēlīgā veidā un, ja nē, veikt pozitīvas pārmaiņas.
Ārpus biznesa
Sociālā grāmatvedība ir process, ko var veikt jebkura veida uzņēmums, ne tikai uzņēmumi, kas ir vērsti uz izaugsmi un rentabilitāti. Tas ietver valsts aģentūras, bezpeļņas uzņēmumus un labdarības organizācijas. Būtībā šī prakse attiecas uz atbildību plašāk — tā pieprasa, lai organizācijas ieviestu praksi, kas veicina planētas ilgtspējību un cilvēces vispārējo labklājību.