Baktēriju endokardīts, biežāk saukts par infekciozo endokardītu, ir sirds vārstuļu vai sirds kambaru apvalka infekcija. Tas rodas, kad baktērijas no mutes, ādas, augšējo elpceļu sistēmas, zarnu trakta vai urīnceļu iekļūst asinsritē un pievienojas sirdij. Cilvēkiem ar jau esošām sirds slimībām ir vislielākais risks saslimt ar infekcijām, jo viņu sirds oderējums mēdz būt raupjāks, tādējādi baktērijām ir vieglāk pielipt. Baktēriju endokardīts, ja to neārstē, var izraisīt neatgriezeniskus sirds bojājumus vai nāvi.
Dažas procedūras, piemēram, zobu tīrīšana vai kuņģa-zarnu trakta vai urīnceļu procedūras, var izraisīt šajās vietās konstatēto baktēriju īsu pārvietošanos asinsritē. Cilvēkiem ar sirds slimībām, piemēram, iedzimtiem sirds defektiem, mākslīgām sirdīm vai bojātiem sirds vārstuļiem, baktērijas biežāk izraisa infekciju, jo organisms ražo dažādas šūnas, lai labotu sirds bojājumus. Baktērijas var iesprūst zem papildu šūnām un veidot inficētu audu kopumus, ko sauc par veģetācijām. Veģetācijas var pārvietoties pa visu asinsriti un bloķēt asinsvadus vai izplatīt infekciju uz citām ķermeņa daļām, piemēram, nierēm, smadzenēm vai plaušām.
Intravenozo narkotiku lietotājiem ir arī risks saslimt ar bakteriālu endokardītu. Izmantojot netīras adatas, baktērijas var ievadīt tieši asinsritē. Narkotiku lietotājiem ir arī lielāks risks saslimt ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), kas palielina iespēju, ka infekcija nereaģē uz ārstēšanu.
Bakteriāla endokardīta simptomi ir līdzīgi gripai, kas dažiem cilvēkiem var liegt meklēt ārstēšanu. Viens no biežākajiem infekcijas simptomiem ir drudzis, kas ilgst vairāk nekā trīs dienas. Infekcija var izraisīt arī ārkārtēju nogurumu, apetītes zudumu un nogurumu. Smagākos gadījumos var rasties arī locītavu sāpes, spilgti sarkani izsitumi uz ādas, brūces, kas nedzīst, kā arī asiņains vai mainījis urīna krāsu.
Ārsti parasti diagnosticē infekciju, veicot asins kultūru. Asins paraugus apvieno ar šķīdumiem, kas padara redzamas jebkuras baktērijas. Lai pārbaudītu infekcijas pazīmes, var veikt arī sirds ultraskaņu, ko sauc par ehokardiogrammu.
Infekcija var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, neregulāra sirdsdarbība, asins recekļi, smadzeņu infekcija, insults un sirds mazspēja; tomēr bakteriālais endokardīts parasti ir ārstējams, ja par to savlaicīgi ziņo ārstiem. Personai ar infekciju parasti tiek ievadītas intravenozas antibiotiku devas aptuveni četras līdz sešas nedēļas, lai cīnītos ar baktērijām. Operāciju var veikt arī tad, ja infekcija radīja papildu bojājumus sirds vārstuļiem vai gļotādai.
Ir daži veidi, kā novērst bakteriālo endokardītu. Cilvēkiem ar jau esošām sirds slimībām var ieteikt lietot antibiotikas pirms zobārstniecības vai citām medicīniskām procedūrām, lai cīnītos pret baktērijām, pirms tās izplatās. Mutes higiēna un pareiza griezumu vai brūču kopšana var arī samazināt bakteriāla endokardīta risku.