Smadzeņu satricinājumus futbolā var izraisīt vairāki iemesli, tostarp kritieni un savainojumi, kas bieži rodas pēc sitieniem pēkšņa vai spēcīga trieciena rezultātā. Dažos pētījumos smadzeņu satricinājumi futbolā veido līdz pat 53% no visiem vidusskolu vieglatlētikas satricinājumiem. Apmēram 60% profesionālā futbola spēlētāju karjeras laikā ir pieredzējuši smadzeņu satricinājumu, un 26% ziņo par vairāk nekā trim smadzeņu satricinājumiem savas karjeras laikā.
Kad futbolistam pēkšņi satricina galva, smadzenes var gūt traumu, ko dēvē par smadzeņu satricinājumu. Smadzeņu satricinājums tiek uzskatīts par smadzeņu traumas veidu. Satricinājumi var izraisīt smadzeņu darbības samazināšanos un dažādus simptomus.
Simptomi, kas rodas cilvēkiem ar smadzeņu satricinājumu, tostarp futbolistiem, ir no viegliem līdz smagiem. Viegli simptomi var būt apjukums, galvassāpes un reibonis. Smagāki simptomi var būt līdzsvara traucējumi, krampji un samaņas zudums.
Veicot vidusskolēnu izlasi, Union Memorial Hospital sporta medicīnas pētniecības centra Baltimorā veiktais pētījums atklāja, ka futbolisti veidoja 53% no visiem pētījumā iesaistītajiem sportistiem gūtajiem smadzeņu satricinājumiem. Turklāt pētījumā konstatēts, ka satricinājumu biežums futbolā vidusskolā pieauga par 8% katru gadu no 1997. līdz 2008. gadam. Pētījumā tika iekļauti smadzeņu satricinājumi, kas gūti gan treniņu, gan spēļu laikā.
Saskaņā ar NCAA traumu uzraudzības programmas pētījumu koledžas futbola sportisti piedzīvo smadzeņu satricinājumus ar ātrumu 10.5 uz 1,000 sporta treniņiem un sacensībām. Turklāt pētījums atklāja, ka koledžu futbola sportistiem bija 7 reizes lielāka iespēja piedzīvot smadzeņu satricinājumus futbola sacensībās, nevis treniņos. Palielinātais spēlētāju izmērs un ātrums, kā arī augstskolu sportā konstatētais konkurētspējas līmenis izraisa smagākus smadzeņu satricinājumus.
Profesionālajā futbolā skaitļi ir vēl lielāki. Aptuveni 60% no bijušajiem spēlētājiem Ziemeļkarolīnas Universitātes pensionēto sportistu pētījumu centra veiktajā pētījumā spēlētāja karjeras laikā bija pieredzējuši smadzeņu satricinājumu. Pētījumā arī konstatēts, ka profesionāliem futbolistiem, kuri bija pieredzējuši smadzeņu satricinājumus, arī atmiņa, koncentrēšanās un neiroloģiskās problēmas ir biežāk nekā tiem, kuri nav piedzīvojuši smadzeņu satricinājumu.
Citi statistikas dati liecina par pastāvīgu problēmu izplatību arī pēc sportista karjeras beigām. Depresija radās trīs reizes biežāk tiem, kuri karjeras laikā piedzīvojuši trīs vai vairāk smadzeņu satricinājumu. Bijušie profesionālie futbolisti arī piedzīvoja Alcheimera slimību 19 reizes biežāk nekā tie, kuri nespēlēja futbolu vai nebija guvuši smadzeņu satricinājumu.