Vajāšanas maldi ir raksturīgi paranojas psihozes veida simptomi. Psihologi tās raksturo kā nepamatotas bailes, uzskatus vai halucinācijas, ka citi cilvēki cenšas nodarīt kaitējumu indivīdam. Lielākā daļa cilvēku, kas piedzīvo šādus maldus, joprojām spēj normāli darboties savā ikdienas dzīvē, lai gan viņi var pastāvīgi justies nemierīgi un aizkaitināmi. Maldinošus traucējumus parasti var pārvaldīt, kombinējot medikamentus un konsultācijas, lai gan var būt ārkārtīgi grūti pārliecināt personu ar vajāšanas maldiem pieņemt palīdzību no citiem.
Daži cilvēki piedzīvo maldus vienlaikus ar citiem garīgiem traucējumiem, piemēram, šizofrēniju, lai gan lielākā daļa cilvēku, kuriem ir vajāšanas domas, citādi ir veseli. Personai var šķist, ka viņu pastāvīgi vēro vai seko citi, kas vēlas nodarīt viņiem ļaunu. Cietējs varētu domāt, ka kolēģi plāno pret viņu vai ka valdības spiegi pastāvīgi veic uzraudzību. Maldi var ietvert bailes no saindēšanās restorānos vai svešinieku uzbrukuma, kad dodaties pastaigā vai braucot ar automašīnu.
Persona, kurai ir vajāšanas maldi, bieži rada veselas uzskatu sistēmas vai garīgās konstrukcijas, lai attaisnotu savas bailes. Paranojas indivīda prātā uzskati tiek racionalizēti tiktāl, ka viņš vai viņa ir pilnīgi pārliecināts, ka draudi ir reāli un nenovēršami. Ļoti bieži maldīgi cilvēki bieži zvana policijai un iesniedz civilprasības pret citiem, lai gan patiesībā viņi netiek vajāti vai aizskarti.
Ārsti un psihologi nav pārliecināti par precīziem vajāšanas maldu cēloņiem. Pētījumi liecina, ka ģenētikai ir nozīmīga loma maldu traucējumu attīstībā, jo daudziem cilvēkiem ir garīgās slimības ģimenes vēsturē. Šie maldi var būt saistīti arī ar to pašu ķīmisko nelīdzsvarotību smadzenēs, kas izraisa depresiju un šizofrēniju. Visbeidzot, daži psihologi uzskata, ka pārmērīgs stress var izraisīt vajāšanas maldus.
Ārsti var diagnosticēt maldinošus traucējumus, uzdodot jautājumus par simptomiem un veicot smadzeņu attēlveidošanas testus, lai pārbaudītu novirzes. Kad pacientam ir diagnosticēta, viņam vai viņai parasti tiek nozīmēti antipsihotiskie līdzekļi un tiek plānots apmeklēt regulāras tikšanās ar psihologu vai psihiatru. Psihoterapija var būt ļoti efektīva, ja pacients vēlas būt atklāts un godīgs pret savu psihologu. Arī tuvinieku atbalsts un pārliecība ir svarīgs, lai palīdzētu indivīdam justies ērti un sākt veidot uzticību.