Iekšējais miers dažādiem cilvēkiem var attiekties uz dažādām lietām, bet parasti tas tiek saukts par garīgu un garīgu rāmuma un skaidrības stāvokli, kā arī pieņemšanu tam, kā lietas ir vai bija. Daži cilvēki cenšas sasniegt iekšējo mieru kā pastāvīgu esamības stāvokli, savukārt citi uzskata, ka viņi to var piedzīvot tikai īslaicīgi. Lai sasniegtu šo stāvokli, bieži tiek izmantoti tādi rīki kā meditācija, psihoterapija vai personīgās refleksijas, piemēram, žurnālu rakstīšana. Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc cilvēks dzīvē var sasniegt šo mērķi un smagi strādāt, lai kļūtu mierīgs gan iekšēji, gan ārēji.
Relaksācijas un iekšējā miera stāvoklis mēdz būt veselīgāks veids, kā pastāvēt ķermenim kopumā. Tas ir tāpēc, ka tas palīdz mazināt stresu un pazemina asinsspiedienu, kas nodrošina tūlītēju labumu ķermenim. Tas var arī uzlabot miegu un mazināt depresiju vai trauksmi. Tas noteikti var būt sarežģīts process, lai mēģinātu sasniegt iekšējo mieru, un daudzi cilvēki uzskata, ka ir vajadzīgi daudzi gadi, ja viņi vispār spēj sasniegt šo stāvokli. Tāpēc daži izvēlas saņemt palīdzību šajā procesā, meklējot garīgus norādījumus no reliģiskas figūras, kuru viņi ciena, vai apmeklējot psihoterapiju.
Šī ir ļoti personiska izvēle, kas ir atkarīga no indivīda dzīvesveida un vēlmēm. Daži cilvēki dod priekšroku garīgai pieejai iekšējā miera atrašanai, savukārt citi dod priekšroku citai pieejai. Cilvēkiem, kurus vajā kāds pagātnes notikums vai ieradums vai uzvedība, no kā viņi, šķiet, nevar atbrīvoties, psihoterapija varētu būt ļoti efektīva. Tas ir tāpēc, ka ar gribasspēku vien var nepietikt, lai pārvarētu konkrētas problēmas, tiecoties pēc iekšējā miera, un garīgās veselības speciālists var piedāvāt palīdzību un norādījumus šajā procesā.
Daži cilvēki uzskata, ka iekšējā miera, miera un pieņemšanas stāvokļa sasniegšana viņiem ir mūža process. Viņi bieži uzskata, ka meditācija ir lielisks veids, kā nomierināt prātu un risināt noteiktas noturīgas, satraucošas domas, kas var padarīt mieru neiespējamu. Regulāra rakstīšana žurnālā un emociju un jūtu izteikšana citiem var būt vēl viena noderīga metode, nevis jūtu turēšana sevī. Citi uzskata, ka fiziskās aktivitātes, piemēram, vingrinājumi, palīdz nomierināt prātu un mazināt stresu, palīdzot viņiem justies mierīgākam. Nav pareiza vai nepareiza veida, kā sasniegt šo nenotveramo mērķi, un process katram būs atšķirīgs.