Eritēma ir ādas apsārtums. To izraisa problēmas ar kapilāriem skartajā zonā. To var saistīt ar plašu medicīnisku problēmu loku, tostarp hroniskiem un akūtiem stāvokļiem, traumām, iekaisumu, infekcijām un dažiem ģenētiskiem stāvokļiem. Parasti tas ir kādas medicīniskas problēmas simptoms, un tā var būt viegli pamanāma brīdinājuma zīme, jo lielākā daļa cilvēku pamana ādas krāsas izmaiņas.
Daudzi eritēmas gadījumi izpaužas kā multiformā eritēma, ko izraisa alerģijas un daži vīrusu infekciju veidi. Vēl viens piemērs ir mezglainā eritēma, kurā tauku šūnas zem ādas kļūst iekaisušas un veidojas sarkani mezgliņi. Erythema toxicum ir versija, kas novērota dažiem jaundzimušajiem, kam raksturīgi raksturīgi izsitumi, kas vairumā gadījumu izzūd paši. Arī starojuma iedarbība, saules un infrasarkanā starojuma iedarbība var izraisīt eritēmu.
Kad pacientam ir eritēma, pirmais solis ir noteikt, kas izraisa apsārtumu. Ja pacients izjūt tūlītēju diskomfortu, var nodrošināt zāles, lai novērstu tādus simptomus kā nieze un sāpīgums. Diagnostikas procedūras var ietvert asins analīzi, fizisko izmeklēšanu, interviju ar pacientu un pacienta vēstures pārskatīšanu. Kad cēlonis ir noskaidrots, ārsts var sākt ārstēt cēloni, kam jāatrisina arī apsārtusi āda.
Piemēram, ja pacientam vīrusu infekcijas dēļ ir eritēma, infekcijas ārstēšanai var nodrošināt pretvīrusu zāles. Un otrādi, ja cēlonis ir iekaisums, steroīdus var lietot, lai mazinātu imūnreakciju, kas izraisa iekaisumu. Var būt gadījumi, kad eritēma ir recidivējoša, bieži sastopama alerģiju un dažu autoimūnu traucējumu problēma, un šajā gadījumā āda var neatgriezeniski mainīt krāsu pamatkapilāru bojājumu rezultātā.
Sarkanā āda pati par sevi ne vienmēr ir kaitīga, taču tā var būt nopietnas medicīniskas problēmas pazīme. Ja kāds pamana straujas ādas krāsas izmaiņas, vēlams ar to apspriesties ar ārstu. Ārsts var izvērtēt situāciju, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu pasākumi. Īpaši svarīgi ir būt uzmanīgiem pret ādas krāsas vai struktūras izmaiņām cilvēkiem, kuri strādā vidē, kur ir augsts starojuma līmenis. Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kas ir pakļauti infrasarkanajam starojumam, piemēram, karstumam no klēpjdatora, kas var izraisīt eritēmu, ja klēpjdators regulāri tiek lietots kādam klēpī.