Akūtu elpošanas mazspēju var izraisīt jebkas, kas izraisa nepietiekamu gāzes apmaiņu plaušās. Kad cilvēks elpo, oglekļa dioksīds (CO2) tiek absorbēts no asinsrites plaušās, un skābeklis tiek absorbēts asinīs; nepietiekama gāzu apmaiņa izraisa augstu oglekļa dioksīda līmeni vai zemu skābekļa līmeni asinīs. “Akūts” attiecas uz nelīdzsvarotību, kas attīstās ļoti ātri, no dažām minūtēm līdz stundai. Akūtu elpošanas mazspēju var izraisīt ievainojums, slimība vai asinsrites traucējumi.
Akūtas elpošanas mazspējas cēloņus klasificē kā hipoksēmiskus vai hiperkapniskus. Hipoksēmiskā mazspēja, kas pazīstama kā 1. tipa elpošanas mazspēja, attiecas uz cēloņiem, kas samazina skābekļa daudzumu asinīs līdz spiedienam, kas ir zemāks par 60 dzīvsudraba staba milimetriem (mmHg). Normāls skābekļa spiediens asinīs svārstās no 85 līdz 100 mmHg. Galvenie hipoksēmiskas akūtas elpošanas mazspējas cēloņi ir asiņošana vai šķidruma uzkrāšanās plaušās.
Hiperkapniku jeb 2. tipa elpošanas mazspēju izraisa oglekļa dioksīda uzkrāšanās asinīs. Normāls oglekļa dioksīda spiediens asinīs svārstās no 35 līdz 45 mmHg; hiperkapniskais līmenis ir augstāks, virs 50 mmHg. Galvenie hiperkapniskas akūtas elpošanas mazspējas cēloņi ir samaņas zudums, plaušu slimības un hipoventilācija vai zems elpošanas ātrums.
Vairāku veidu plaušu slimības var izraisīt gan 1., gan 2. tipa akūtu elpošanas mazspēju. Pneimonija un cistiskā fibroze izraisa plaušu piepildīšanos ar šķidrumu. Emfizēma un smaga astma var izraisīt CO2 uzkrāšanos, jo plaušas vai plaušu šūnas tiek bloķētas. Visos šajos apstākļos skābekļa līmenis asinīs ir izsmelts un CO2 nevar izdalīties no asinīm.
Apstākļi, kas ierobežo asins plūsmu plaušās, piemēram, plaušu embolija, arī izraisa nepietiekamu gāzu apmaiņu. Plaušu embolija ir plaušu artēriju bloķēšana, lai asinis nevarētu sasniegt plaušu šūnas, lai apmainītu oglekļa dioksīdu pret jaunu skābekli. Asinsritē uzkrājas augsts oglekļa dioksīda līmenis, kas galu galā sasniedz pietiekami augstu līmeni elpošanas mazspējai.
Konkrētu ķermeņa daļu ievainojumi var izraisīt gan hipokapnisku, gan hipoksēmisku mazspēju. Smags trieciens pa galvu vai alkohola vai narkotiku pārdozēšana var mainīt smadzeņu funkcijas, kas kontrolē plaušas, samazinot elpošanas ātrumu. Smags sitiens pa krūtīm var sabojāt ribas vai plaušu audus, kā rezultātā var rasties nepareiza elpošana. Ja lauzta riba caurdur plaušas, tad asiņošanas dēļ var rasties akūta elpošanas mazspēja.