Anatomijā vaga ir kroka, plaisa vai plaisa. Šīs struktūras var atrast visā ķermenī, pildot vairākas dažādas funkcijas, bet atpazīstamākie rievas atrodas smadzenēs. Tie veido smadzenēs raksturīgo kroku modeli, kas palielina to virsmas laukumu, kā arī smadzeņu izciļņus. Daudziem dzīvniekiem smadzenes ir izciļinātas ar rievu un grieznes rakstu, kas ļauj to galvām palikt salīdzinoši mazām, kamēr smadzenes paplašina virsmas laukumu un funkcionālās spējas.
Rievu raksts katrā smadzenēs ir nedaudz atšķirīgs. Vairāki lieli rievas mēdz būt diezgan konsekventi visos sugas pārstāvjos, un cilvēki, kas pēta smadzenes, var tos nosaukt un izmantot, lai orientētos. Piemēram, cilvēkiem sānu rievas atdala frontālo un parietālo daivu no temporālās daivas, bet centrālā vaga atrodas starp parietālo un priekšējo daivu. Šīs rievas smadzenēs tiek izmantotas kā orientieri, lai palīdzētu cilvēkiem noteikt konkrētus smadzeņu reģionus, kas interesējas.
Rievās smadzeņu šūnas ir cieši saspiestas kopā gar rievas malām. Smadzeņu garoza, kas apvijās ap smadzeņu virsmu, seko garozai un rievas, un aptuveni divas trešdaļas no smadzeņu garozas cilvēkiem atrodas starp smadzeņu krokām. Smadzeņu šūnas ir iesaistītas pieskārienu un citu sensoro ievadu interpretācijā, un kroku radītais paplašinātais virsmas laukums ļauj dzīvniekam iegūt lielāku smadzeņu garozu, nekā tas būtu citādi. Dzīvnieki ar salocītām smadzenēm mēdz būt vairāk attīstīti nekā tie, kuriem smadzenes ir plakanas vai salīdzinoši nesaburzītas.
Anatomisti gadsimtiem ilgi ir interesējušies par raksturīgo kroku modeli smadzenēs. Agrīnie anatomisti izstrādāja autopsijas un smadzeņu izmeklējumu rezultātus, un vairāki identificēja specifiskas atkārtotas anatomiskas iezīmes smadzenēs, nosaucot tās atsaucei. Uzlabojoties izpratnei par smadzeņu darbību, arī dažādu struktūru nomenklatūra ir kļuvusi precīzāka un detalizētāka.
Pētījumi par smadzenēm ir ļāvuši cilvēkiem noteikt aktivitāti dažādos smadzeņu reģionos. Tas sniedz informāciju par to, kā smadzenes darbojas normālos apstākļos un kas notiek, ja smadzeņu apgabali tiek bojāti. Dažreiz smadzenes var būtībā pārslēgt sevi, lai kompensētu bojātās vietas, savukārt citos gadījumos kognitīvās funkcijas var neatgriezeniski traucēt insultu, traumu un citu smadzeņu ievainojumu dēļ.