Adatu fobija, ko sauc arī par tripanofobiju, ir agresīvas bailes saņemt injekcijas no medicīniskām adatām. Šo terminu parasti neizmanto, lai aprakstītu bailes no nemedicīniskām adatām, piemēram, šūšanas adatām un mašīnu adatām. Daudzi cilvēki, saņemot injekcijas, piedzīvo vieglu adatu fobiju, taču šo baiļu dēļ neizvairās no medicīnas iestādēm. Šīs fobijas ārstēšana ir nepieciešama tikai tad, ja bailes neļauj personai meklēt medicīnisko palīdzību vai iesaistīties ikdienas darbībās.
Daudzi cilvēki, kas baidās no adatām, baidās arī no ārstiem. Tas ir tāpēc, ka šāda veida bailes bieži ir saistītas ar traumatisku pieredzi, kas saistīta ar medicīniskām procedūrām, gan pieredzētām, gan redzētām. Visas nepatīkamās procedūras pieredze kļūst psiholoģiski saistīta ar adatas simbolu, un, ieraugot šo objektu, rodas lielas iracionālas bailes.
Dažiem cilvēkiem, kas cieš no šīm bailēm, rodas panikas reakcijas, saskaroties ar nepieciešamību veikt injekciju. Citi noģībst, ieraugot adatu. Precīza reakcija, ko cilvēks piedzīvo, saskaroties ar savām bailēm, atšķiras, un persona var nespēt tās kontrolēt. Ir svarīgi informēt medicīnisko personālu par smagu adatas fobiju, lai varētu veikt profilaktiskus pasākumus vai nodrošināt papildu darbiniekus.
Ģībonis ir viena no visbiežāk sastopamajām šīs fobijas problēmām. Daži cilvēki, kuri, saņemot injekcijas, noģībst, nebaidās no adatas, bet drīzāk baidās no ģībšanas. Šie cilvēki pēc tam iemācās baidīties no jebkāda veida injekcijas iespējamās reakcijas dēļ.
Šo baiļu ārstēšana ir līdzīga vairumam citu fobiju. Var izmantot relaksācijas metodes, taču tās bieži nav ieteicamas, jo tās veicina ģīboni. Lielākā daļa medicīnas speciālistu var ātri veikt injekcijas, tāpēc var pietikt ar paškontroli, lai veiktu procedūru.
Smagas bailes no adatām bieži vien negaidīti parādās faktiskās medicīniskās situācijās, kad nepieciešama injekcija. Šādos gadījumos bieži var izmantot smieklu gāzi vai citas vielas, lai mazinātu pacienta satraukumu par procedūru. Bērnus, kuri bieži baidās no injekcijas sāpēm, nevis pašas injekcijas, var nomierināt, izmantojot lokālus sāpju mazināšanas līdzekļus, jo tas pilnībā novērš raižu cēloni. Dažos gadījumos vielas ievadīšanai organismā var izmantot alternatīvu metodi, izvairoties no adatām, bet bieži vien izraisot ievērojami sāpīgāku procedūru. Šo metožu izmantošana var būt vai nav attaisnojama indivīda gadījumā, taču, ja ir zināma smaga adatu fobija, ieteicams nekavējoties informēt ārstu, lai varētu veikt atbilstošus pasākumus.