Oboja ir dubultniedru koka pūšaminstruments, kas ir bijis orķestra mūzikas sastāvdaļa kopš baroka perioda. Mūsdienu orķestros parasti ir no divām līdz četrām obojas, kuru skaits jebkurā laikā ir atkarīgs no konkrētā atskaņotā darba un komponista prasībām. Obojai ir svarīga loma lielākajā daļā orķestra mūzikas, un tās skaidrais skanējums var aizņemt melodiju un tikt dzirdams virs pārējiem orķestra instrumentiem. Oboja ik pa laikam ir parādījusies populārajā mūzikā, kā arī to izmanto dažas mūsdienu džeza grupas. Obojas mūzika arī ilgu laiku ir bijusi filmās kā fona mūzika, lai pastiprinātu emocionālo gaisotni smeldzīgajās ainās.
Lielos orķestra darbos, piemēram, simfonijās vai toņu dzejoļos, oboja var kombinēt ar citiem instrumentiem, bet var arī pārņemt melodiju vai aprakstošu fragmentu un uzspiest savu raksturīgo, dzidro skaņu virsū citiem instrumentiem. Ludviga van Bēthovena un Johannesa Brāmsa simfonijās ir vairākas sadaļas, kurās oboja ir dzirdama pamanāmās rindkopās. Tādi labi zināmi mūzikas darbi kā Nikolaja Rimska Korsakova Šeherezāde un Modesta Musorgska Attēli izstādē izmanto obojas skaņu, lai radītu šiem aprakstošajiem skaņdarbiem raksturīgo atmosfēru.
Oboja bieži ir bijusi kā solo instruments tādos darbos kā Antonio Vivaldi un Tomaso Albinoni obojas koncerti, kuros oboja dzied virs continuo, atdarinot frāzi vai uzņemot melodiju. Obojas mūzika bieži sastopama arī Georga Filipa Tēlemaņa daiļradē un skan pirmajos divos Johana Sebastiana Baha Brandenburgas koncertos. 20. gadsimtā daudzi komponisti pievērsa uzmanību instrumentam, lai komponētu obojas mūziku savā stilā. Karls Nīlsens komponēja divus skaņdarbus obojai un klavierēm, bet Kamils Sens Saens – sonāti obojai un klavierēm. Vēl viens piemērs ir Ralfa Vona Viljamsa obojas koncerts, kurā oboja izsauc pastorālo noskaņu, kas bieži asociējas ar komponistu.
Oboja džezā izmantota reti, lai gan mūsdienās šo instrumentu izmanto atsevišķas džeza grupas, kuras ir ietekmējušās no klasiskās mūzikas. Oboja ir bijusi arī dažās populārās dziesmās, pazīstams piemērs ir Carpenters dziesma For All We Know. Daži klasiskie obojisti ir izmantojuši oboju, lai ierakstītu cita veida obojas mūzikas atskaņojumus. Vēl viens neklasisks obojas lietojums ir bijis filmu mūzikā, kur instruments bieži izmantots, lai izteiktu skumju, melanholisku noskaņu kā fonu emocionālām ainām.