Vestibulārais neironīts jeb vestibulārais neirīts ir traucējumi, kas rodas iekšējās auss vīrusu infekcijas rezultātā. Traucējumiem raksturīgs pēkšņs smags reibonis vai vertigo, bet tas neietekmē dzirdi. Vairums vestibulārā neironīta gadījumu izzūd dažu nedēļu laikā.
Šis traucējums rodas, kad vestibulārais nervs, nervs, kas specializējas līdzsvara signālu nosūtīšanā no auss uz smadzenēm, kļūst iekaisis. Tas bieži notiek pēc saaukstēšanās un parasti skar tikai vienu ausi vienlaikus. Vidējais sākuma vecums ir 41 gads. Tas vienādi ietekmē vīriešus un sievietes.
Cilvēkiem, kuriem attīstās vestibulārais neironīts, rodas vertigo, ko bieži pavada kuņģa darbības traucējumi, vemšana, redzes problēmas un nespēja koncentrēties. Pacienti piedzīvo arī piespiedu acu mirgošanu, ko sauc par nistagmu. Pirmais vertigo uzbrukums parasti ir vissliktākais un var ilgt vairākas dienas. Daudzi cilvēki piedzīvo arī mazāk smagus reiboņa lēkmes vēl vairākas dienas pēc sākotnējās parādīšanās, īpaši, ja galva atrodas noteiktā stāvoklī.
Ārsti diagnosticē vestibulāro neironītu, veicot vispārēju, bet rūpīgu fizisko pārbaudi. Lielāko daļu gadījumu ir diezgan viegli diagnosticēt, un tiem nav nepieciešama plaša pārbaude. Ārsts var ieteikt papildu testus, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) pacientiem, kuru simptomi ilgst vairāk nekā mēnesi.
Ārsti bieži veic fizisku pārbaudi, ko sauc par Nylen-Barany vai Dix-Hallpike pārbaudi, lai diagnosticētu vestibulāro neironītu. Šis tests nosaka, vai reibonis rodas noteiktu galvas pozīciju vai kustību dēļ. Ārsts noliec pacienta galvu 30 vai 45 grādu leņķī un novieto pacientu tā, lai viņa galva karātos pāri galda malai, pēc tam vēro, vai pacientam nav nistagma pazīmes. Pēc tam procesu atkārto, noliekot galvu otrā virzienā.
Vestibulārais neironīts parasti izzūd pats, tāpēc ārsti parasti izraksta zāles, kas pacientam padarīs ērtāku, līdz simptomi pārstāj parādīties. Vairākas zāles ietver prometazīnu, lai kontrolētu sliktu dūšu, skopolamīnu kustību slimības ārstēšanai un prednizonu, lai mazinātu iekaisumu. Zāles neārstē traucējumus, taču tās atvieglo simptomus panesamību.
Lielākā daļa skarto pacientu nevarēs strādāt vairākas nedēļas. Viņiem var būt grūtības ar domāšanu vai koncentrēšanos, un viņiem bieži rodas jutība pret noteiktām galvas kustībām. Lielākā daļa cilvēku, kas cieš no vestibulārā neironīta, piedzīvos tikai vienu lēkmi dzīves laikā, bet aptuveni 5 procentiem pacientu rodas atkārtoti simptomi.