Disociatīvās identitātes traucējumi, kas pazīstami arī kā DID, ir viens no pazīstamākajiem garīgajiem traucējumiem, ko populāri ir daiļliteratūra un filmas. Lai gan gadiem ilgi tas ir bijis pretrunīgs, mediķi to ir pieņēmuši kā īstu slimību. Lai gan slimības realitāte ir tālu no tā, ko cilvēki bieži redz daiļliteratūrā, patiesība ir tāda, ka šīs slimības gadījumi visā pasaulē tiek diagnosticēti visu laiku. To sauc arī par “personības šķelšanās” vai “vairāku personību” traucējumiem.
Persona, kurai ir DID, parāda virkni pilnīgi atšķirīgu personību, no kurām dažas ir sekundāras, bet dažas pārņem regulāri, dažādos laikos vai dažādās situācijās. Persona, kas cieš no disociatīvās identitātes traucējumiem, bieži saglabā savu sākotnējo identitāti un pieņem papildu identitāti, kas atkarībā no apstākļiem “pārņem”.
Disociatīvās identitātes traucējumu diagnostika ir ārkārtīgi sarežģīta. Psihiatri izmanto īpašas vadlīnijas, meklējot traucējumu pazīmes, tostarp aptumšošanas periodus, “zaudēto laiku” un atšķirīgu identitāti, kas nezina viens otra esamību.
Vairāku personību strīdi ir bijuši kopš slimības pirmās nopietni pētīšanas 20. gadsimta vidū. Daudzi eksperti uzskata, ka tas nav reāls traucējums, bet gan citu garīgu traucējumu izpausme. Citi eksperti apgalvo, ka traucējumi var būt veids, kā prāts slēpt pagātnes vardarbību vai piemānīt sevi, aizmirstot noteiktus notikumus. “Tīra” DID diagnoze joprojām ir reta.
Persona, kas cieš no disociatīvās identitātes traucējumiem, bieži maina personību stresa laikā vai sarežģītās situācijās, ar kurām viņa vai viņas zemapziņa uzskata, ka viņš nevar tikt galā. Vairākas personības mēdz būt absolūti atšķirīgas viena no otras, tāpēc, piemēram, cilvēkam, kuram reālajā dzīvē ir pakļāvīga personība, var būt cita personība, kas ir spēcīga un spītīga, un cita, kas ir valdonīga un valdonīga. Tāpat nav nekas neparasts, ka personības ir dažāda vecuma, un pusaudžu vai bērnu personību parādīšanās pieaugušajiem ir ierasta parādība.