Koka arfa ir tradicionāls mūzikas instruments, kam ir trīsstūrveida vai kvadrātveida koka rāmis ar skaņu kasti vienā galā. Stīgas tiek novietotas starp rāmja koka daļām un noplūktas vai izvilktas, lai radītu skaņu. Dažādu veidu koka arfas ir tādas, kas izgatavotas no kļavas, ķirša, oša, sarkankoka un citiem koksnes veidiem, un skaņu kastē parasti tiek izmantota egle. Koka arfas bieži tiek iedalītas mūsdienu vai neo un senajos instrumentu stilos. Dažādu veidu koka arfas ietver arī tās, kurās tiek izmantotas stiepļu stīgas, un tās, kurās tiek izmantotas matu vai dzīvnieku zarnu stīgas.
Mūsdienu koka arfas bieži tiek sauktas par senās arfas neo versijām, jo tās ir veidotas pēc seniem dizainparaugiem, bet tiek ražotas, izmantojot modernas ražošanas metodes. Labs neo koka arfas piemērs ir ķeltu arfa, kas ietver velsiešu, īru un skotu dizainu. Ķeltu un neoķeltu arfas ir veidotas ap trīsstūrveida formu, kas parasti tiek saistīta ar šo instrumentu. Atšķirības starp skotu, velsiešu un īru ķeltu arfām galvenokārt ir saistītas ar izmantoto stīgu veidu, jo parasti tiek izmantotas stieples, mati un dzīvnieku zarnas.
Senās arfas ietver mūsdienu instrumentu versijas – liras un krokas senčus. Abi šie koka arfas dizaini bieži tiek ražoti mūsdienu seno dizainu formās. Lira ir instruments, kas bieži sastopams senos mākslas darbos un kas tika izgatavots ar grezniem dizainiem ap kvadrātveida, koka korpusu. Krūts ir līdzīgs lirai, taču to var spēlēt arī ar loku vai strinkšķināt papildus plūkšanai.
Stiepļu stīgu arfas ir izgatavotas no koka, un tām ir nepieciešama spēles tehnika, kas atšķiras no tās, ko izmanto ar matiem un dzīvnieku zarnu stīgām. Koka stiepļu arfas stīgām jābūt noplūktām, kamēr citas stīgas ir samitrinātas ar atskaņotāja roku. Mūsdienu pedāļu arfa ir atpazīstamākā no mūsdienu arfu saimes. Pamanāmas ir garš, taisns koka stabs un grebti koka rotājumi gar arfas trīsstūrveida rāmi. Modernā pedāļa arfa ļauj spēlētājam izlemt, vai arfa jāspēlē asā, neitrālā vai plakanā pozīcijā.