Makulas tūska ir acu stāvoklis, kam raksturīga šķidruma uzkrāšanās makulā, kas ir svarīga acs zona, kas atrodas tīklenes vidū. Makula ir pildīta ar blīvu konusu masīvu, acs fotoreceptoriem, kas reaģē uz krāsu. Makulas bojājumi var pasliktināt redzi, padarot šo stāvokli oftalmologu bažām. Atkarībā no stāvokļa cēloņa un pacienta vēstures ir vairākas ārstēšanas iespējas.
Šis stāvoklis rodas, kad no acs asinsvadiem sāk izplūst šķidrums, ļaujot šķidrumam uzkrāties makulā. Šis šķidrums liek makulai uzbriest un sabiezēt, izraisot neskaidru un izkropļotu redzi. Acs nespēj izdalīt lieko šķidrumu, un stāvoklis pasliktināsies, ja to neārstē.
Viena ļoti izplatīta stāvokļa forma ir diabētiskā makulas tūska, kas ir diabēta komplikācija, kas rodas aptuveni 10% diabēta pacientu. Pacienti, kuriem ir slikti kontrolēts diabēts, ir pakļauti lielākam riskam. Šīs formas ārstēšana var ietvert fokusa lāzerterapiju, kas paredzēta, lai palēninātu vai apturētu noplūdi, vitrektomiju, kurā stiklveida ķermenis tiek ķirurģiski izņemts no acs, lai samazinātu pietūkumu, un pretiekaisuma līdzekļu lietošanu, lai novērstu iekaisumu acīs. acs.
Makulas tūska var rasties arī pēc acu operācijas vai traumas, bieži vien cistoidālas makulas tūskas veidā, kurā acī veidojas nelielas šķidruma kabatas. Lai ārstētu šo stāvokļa formu, var izmantot vitrektomiju un pretiekaisuma līdzekļus. Daudzas acu slimības, piemēram, tīklenes oklūzija un uveīts, var izraisīt arī makulas tūsku, un cilvēkiem ar hroniskām acu slimībām ir regulāri jāpārliecinās, vai viņu acis tiek regulāri pārbaudītas, lai noteiktu makulas pietūkuma pazīmes, lai stāvokli varētu savlaicīgi novērst, ja tas parādās. .
Ja pacientam šī problēma ir bijusi anamnēzē, tā var atkārtoties, īpaši, ja netiek novērsts pamatcēlonis. Piemēram, diabēts var izraisīt progresējošus makulas tūskas lēkmes, kas galu galā var izraisīt smagus acu bojājumus vai aklumu. Šī iemesla dēļ ir svarīgi regulāri veikt acu eksāmenus, lai meklētu jebkādas anomāliju vai jaunu problēmu pazīmes. Jo ātrāk tiek novērstas acu problēmas, jo labāka ir prognoze. Pacientiem arī jāziņo saviem ārstiem par jebkādām redzes izmaiņām vai traucējumiem, pat ja izmaiņas nešķiet ļoti svarīgas.