Intertrigo ir iekaisuma veids, kas rodas zem ādas krokām. Visticamāk, to var novērot gados vecākiem cilvēkiem, zīdaiņiem un personām, kuras ir nekustīgas sava svara vai veselības stāvokļa dēļ. Vairums gadījumu rodas pārmērīgas berzes un mitruma dēļ ādas krokās, kas izraisa sāpīgu izsitumu parādīšanos. Aprūpētājam vai personai, kas cieš no šī stāvokļa, jāsazinās ar medicīnas speciālistu, lai novērtētu izsitumus un noteiktu labākās ārstēšanas iespējas. Stāvoklis parasti izzūd, kad skartā vieta tiek turēta tīra un sausa vairākas dienas.
Kairinājums un apsārtums rodas, ja divas pretējās ādas vietas pastāvīgi berzē viena gar otru. Siltums un mitrums no sviedriem vai ķermeņa šķidrumiem var ātri pasliktināt stāvokli, un āda var saplīst un kļūt uzņēmīga pret infekcijām. Ādas iekaisums var rasties daudzās ķermeņa daļās, tostarp kakla krokās, tauku krokās uz vēdera vai muguras, aiz ceļiem un zonās starp kāju un roku pirkstiem.
Aptaukošanās ir ievērojams intertrigo riska faktors pieaugušajiem, jo cilvēki ar lieko svaru parasti dzīvo mazkustīgāku dzīvesveidu. Cilvēki, kuri atrodas gultās vai ratiņkrēslos, arī ir ļoti uzņēmīgi, īpaši, ja viņi nejūtas skartajos apgabalos vai nespēj paziņot par savu diskomfortu. Zīdaiņiem un gados vecākiem cilvēkiem ar nesaturēšanu var rasties intertrigo, ja autiņbiksītes netiek bieži pārbaudītas un mainītas.
Vieglus gadījumus parasti var ārstēt mājās, notīrot zonu un noturot to sausu ar ventilatoru un mīkstiem dvieļiem. Zīdaiņi un pieaugušie ar nesaturēšanu ir regulāri jāpārbauda, lai izvairītos no turpmākas mitruma uzkrāšanās. Pieaugušie tiek mudināti zaudēt svaru un valkāt brīvu apģērbu, lai samazinātu berzi. Aprūpētājiem bieži jāuzrauga izsitumi, kas rodas pacientiem, kas atrodas gultā vai paralizēti, lai nodrošinātu, ka tie izzūd. Aprūpētāji var palīdzēt novērst turpmākus izsitumus, bieži pielāgojot pacientu stāvokli un regulāri mazgājot viņus.
Ja stāvoklis neatrisinās aptuveni divu nedēļu laikā ar mājas aprūpi, ir jāieplāno tikšanās ar dermatologu. Intertrigo parasti ir viegli diagnosticēt fiziskās apskates laikā, lai gan ārsts var nolemt savākt kultūru vai ādas audu paraugu no skartās krokas, lai pārbaudītu sekundāro infekciju. Paraugu laboratoriskā pārbaude var atklāt baktēriju vai sēnīšu klātbūtni un palīdzēt ārstam veikt precīzu galīgo diagnozi. Smagas intertrigo ārstēšana parasti ietver antibakteriālu vai pretsēnīšu zāļu kursu, kā arī pretiekaisuma līdzekļus, lai mazinātu tūlītējus sāpju un pietūkuma simptomus. Turklāt ārsts var sniegt noderīgu informāciju pacientiem un aprūpētājiem par izsitumu rašanās riska samazināšanu nākotnē.