Pieaugot datora lietošanai darbavietā, ar darbu saistītas traumas ne vienmēr ir novecojušas vai reti sastopamas. Ilgstošs un atkārtots darbs pie datora darbstacijas var izraisīt nogurumu, muskuļu sāpes un pat nopietnus ievainojumus. Nepareiza stāja vēl vairāk pasliktina situāciju. Par laimi, ergonomikas joma ir attīstīta, un tagad ir pieejamas dažādas vadlīnijas, kuras var ievērot, lai izveidotu ergonomisku darbstaciju, lai palīdzētu izvairīties no šīm ar darbu saistītajām traumām.
Lietišķā ergonomikas zinātne, ko dažreiz sauc par biotehnoloģiju vai cilvēka inženieriju, nodarbojas ar aprīkojuma projektēšanu darba vietai. Šis aprīkojums, ko var dēvēt par ergonomisku darbstaciju, ir izstrādāts tā, lai palīdzētu darbiniekiem palielināt produktivitāti, samazinot darbinieku nogurumu un diskomfortu.
Daudzas vadošās universitātes ir plaši pētījušas ergonomiskās darbstacijas. Faktiski ir veikti padziļināti pētījumi, lai noskaidrotu, kāda veida datoru stacijas ir ergonomiski drošas. Šie atklājumi ne tikai dod labumu darbiniekiem, palīdzot viņiem izvairīties no sāpēm, bet arī palīdz darba devējiem, samazinot darbinieku mainību un apmācības izdevumus, kā arī uzlabojot esošo darbinieku produktivitāti.
Kornela universitāte izveidoja divpadsmit ergonomikas vadlīnijas, kas palīdz aizsargāt veselību, strādājot pie datora darbstacijas. Pirmkārt, ir svarīgi izmantot labu krēslu ar atzveltni, kas ir nedaudz noliekta uz aizmuguri un ar sava veida jostas stiprinājumu, lai atbalstītu muguras lejasdaļu. Datora monitora augšdaļai ir jāatrodas divas līdz trīs collas virs acu līmeņa, un to nedrīkst novietot vietās, kur ekrāns varētu atspīdēt. Tas palīdz izvairīties no saspringtiem muskuļiem kakla un plecu zonā, kā arī no acu noguruma. Citi faktori, kas palīdzēs acīm, ir sēdēt vismaz rokas stiepiena attālumā no monitora un izmantot dokumentu turētāju, ja nopietni atsaucas uz dokumentu. Daļa no pareizas ķermeņa pozicionēšanas ir saistīta arī ar pēdu novietojumu — tām jāatrodas plakaniski uz grīdas vai jānovieto uz stabila, leņķa kāju balsta.
Viena no lielākajām problēmām, kas saistīta ar darbinieku nogurumu, ir karpālā kanāla sindroms. Atkārtotas kustības nepareizā stāvoklī ir tas, kas saasina karpālo kanālu. Tomēr šāda veida ievainojumus var samazināt, turot tastatūru centrā tieši pretī darbiniekam. Arī rokām un elkoņiem jābūt tuvu ķermenim un atslābinātiem; plaukstas jātur plakaniski attiecībā pret apakšdelmiem. Noderīgi risinājumi ir arī stabilas darba virsmas un negatīvi noliektas tastatūras paliktņa izmantošana. Tomēr, iespējams, vissvarīgākais faktors, lai izvairītos no atkārtotām stresa traumām, ir bieži īsi pārtraukumi, lai izstieptos.
Līdztekus iepriekš minētajiem ieteikumiem datoru lietotājiem ir jādomā par savu darba vidi un jāņem vērā arī citas apkārtējās lietas, piemēram, apgaismojums, ventilācija un troksnis. Ir arī citi apsvērumi, kas jāizpēta. Iespējams, vissvarīgākais no tiem ir tas, cik daudz laika tiks pavadīts darbstacijā. Ja tās ir tikai dažas minūtes dienā, ergonomikas problēmas var nebūt tik liela prioritāte. Tomēr, ja tas ir vairāk nekā četras stundas dienā, ergonomiska darba vieta ir būtiska darbinieku labsajūtai.
Izveidojot ergonomisku darbstaciju, tiks samazinātas ar darbu saistītas traumas, piemēram, karpālā kanāla, muguras sastiepuma un citu muskuļu un skeleta sistēmas traumu izmaksas. Lai gan sākotnēji saistītās izmaksas var šķist nevajadzīgas, tās atmaksāsies ilgtermiņā. Samazināsies darba kavējumu skaits, pieaugs darbinieku apmierinātība un tiks maksimāli palielināta produktivitāte.