Tubo-olnīcu abscess ir inficēts, strutas piepildīts mezgls, kas atrodas olnīcā vai olvados. To parasti izraisa infekcija, kas virzās augšup pa reproduktīvo traktu no maksts, un parasti tā ir daļa no tā sauktās iegurņa iekaisuma slimības, kur baktērijas vairojas iegurņa dobumā, ietekmējot tādas struktūras kā dzemde un olnīcas. Reizēm šī slimība var būt infekcijas izplatīšanās no tuvējiem orgāniem rezultāts, piemēram, apendicīts, bet biežāk tā ir saistīta ar dzimumaktu. Tubo-olnīcu abscess parasti parādās iegurņa iekaisuma slimības vēlākās stadijās, un, lai gan slimība var būt dzīvībai bīstama, ja to neārstē, tā parasti reaģē uz antibiotikām, vajadzības gadījumā izmantojot operāciju.
Visbiežāk tubo-olnīcu abscess rodas jaunām sievietēm, kuras ir seksuāli aktīvas. Paaugstināts risks ir arī sievietēm, kurām ir uzstādīta intrauterīnā kontracepcijas ierīce jeb IUD. Infekcijā var būt iesaistīti vairāki dažādi organismi, un parastie piemēri ir baktērijas, kas izraisa hlamīdijas un gonoreju.
Simptomi, kas var rasties šāda veida abscesa rezultātā, var būt sāpes vēdera lejasdaļā un drudzis. Dažreiz tiek novērota neparasta asiņošana vai izdalījumi no maksts, un var rasties diskomforts urinējot vai izkārnījumos. Teritorijas ap reproduktīvajiem orgāniem var justies jutīgas, kad ārsts to pārbauda. Reizēm simptomu nav vispār, un olnīcu abscess var tikt atklāts nejauši, veicot ultraskaņas skenēšanu.
Tubo-olnīcu abscesa diagnostika ir svarīga, lai to atšķirtu no citām masām, piemēram, vēža un cistas. Parasti izmanto ultraskaņas attēlveidošanu, bet MRI vai magnētiskās rezonanses attēlveidošana var būt noderīga, ja ultraskaņas rezultāti ir neskaidri. Ultraskaņas izmeklēšanā abscess parasti parādās kā gabals ar biezām sienām un piepildīts ar šķidrumu un gruvešiem.
Tāpat kā citu veidu iegurņa abscesu gadījumā, tubo-olnīcu abscesa ārstēšana ietver uzturēšanos slimnīcā, kamēr antibiotikas tiek ievadītas intravenozi. Ja abscess nereaģē uz ārstēšanu ar antibiotikām vai ja tas ir ļoti liels, to var būt nepieciešams ķirurģiski iztukšot. To var izdarīt ar adatu, izmantojot ultraskaņas attēlus, lai novirzītu ķirurgu uz pareizo vietu, vai arī var būt nepieciešams izgriezt abscesu. Reizēm var būt nepieciešams ārstēt olvadu abscesu vai olnīcu abscesu, noņemot visu skarto caurulīti vai olnīcu.