Osteohondromatoze ir medicīnisks stāvoklis, kas izraisa vairāku osteohondromu jeb kaulu audzēju veidošanos uz pacienta kauliem. Šim traucējumam ir vairāki nosaukumi, tostarp multiplā osteohondromatoze, multiplā iedzimta eksostoze un multiplā osteoskrimšļa eksostoze. Lielākā daļa pacientu ar osteohondromatozi pārmanto ģenētisku noslieci, kas var palielināt šīs slimības attīstības iespējamību. Dažas personas ir saslimušas ar šo veselības stāvokli nejauši bez acīmredzama ģenētiska riska faktora. Vīriešiem un cilvēkiem, kas jaunāki par 30 gadiem, ir lielāks risks saslimt ar šo traucējumu.
Cilvēki ar osteohondromatozi var pamanīt sāpes kaulu audzēja vietā un redzamu deformāciju. Kauli osteohondromu tuvumā parasti aug neparasti. Vīriešiem un sievietēm ar šo stāvokli var rasties arī ierobežots kustību diapazons un skartās locītavas bloķēšana.
Osteohondromas, kas atrodas netālu no nerva, var izraisīt tirpšanu vai nejutīgumu. Dažos gadījumos var samazināties asins plūsma, ja kaulu audzējs nospiežas pret asinsvadu un samazina pulsa ātrumu. Āda virs rokas vai kājas var mainīt krāsu, ja osteohondromatoze ietekmē asins plūsmu ekstremitātē.
Ārsts var izmantot rentgena attēlveidošanas testus, lai identificētu kaulu audzēju. Datortomogrāfijas (CT) skenēšana bieži atklāj agresīvu audzēja augšanu un metastāžu veidošanos vai audzēju izplatīšanos uz citām ķermeņa daļām. Ārsti var arī izmantot magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) testu, pacienta slimības vēsturi un rūpīgu fizisko pārbaudi, lai diagnosticētu osteohondromatozi. Dažos gadījumos pacientam ar kaulu audzēju var tikt veikta biopsija, kurā ārsts no audzēja noņem audu paraugu un laboratorija veic vēža testus.
Labdabīgiem osteohondromiem var nebūt nepieciešama operācija, īpaši, ja tie neizraisa stipras sāpes vai citus simptomus. Dažiem pacientiem ar deformācijām, piemēram, ceļgaliem, var tikt veikta operācija, lai iztaisnotu kaulus. Smagas osteohondromatozes gadījumā ķirurgs var pilnībā izņemt kaulu kopā ar audzēju. Ķirurģiski noņemtām ekstremitātēm parasti nepieciešama rekonstruktīvā ķirurģija vai protēze.
Pacientiem ar osteohondromu, kas aug pēc pubertātes, bieži vien ir lielāka iespēja, ka kaulu audzējs kļūs ļaundabīgs. Liels skrimšļa vāciņš uz kaulu audzēja var norādīt, ka audzējs kļūst ļaundabīgs. Dažos gadījumos sāpes audzēja vietā var liecināt par vēža attīstību.
Sinoviālā osteohrondromatoze jeb sinoviālā hondromatoze aug locītavas oderējumā, piemēram, gūžas, elkoņa vai ceļa locītavā. Šie kaulu audzēji parasti atdalās no locītavas oderes un brīvi pārvietojas pacienta locītavā. Šāda veida audzēji parasti ir labdabīgi un reti attīstās par vēzi. Ja audzēji rada diskomfortu, ārsti var noņemt kaulu audzējus.