Acu saaukstēšanās ir akūtas vīrusu infekcijas veids, kas var izraisīt apsārtumu, niezi un asarošanu vienā vai abās acīs. Stāvoklis ir pazīstams arī kā vīrusu konjunktivīts un rozā acs, un to parasti pavada elpošanas un sinusa problēmas. Acu saaukstēšanās parasti nereaģē uz pretvīrusu zālēm vai cita veida medicīnisko ārstēšanu, tāpēc pacientiem vienkārši tiek dots norādījums atpūsties un gaidīt, kamēr vīruss izplatīsies. Simptomi parasti izzūd divu līdz četru nedēļu laikā pēc to parādīšanās.
Vairāki dažādi vīrusi var izraisīt acu saaukstēšanos. Visbiežākais cēlonis ir plaši izplatīta patogēnu saime, ko sauc par adenovīrusiem. Infekciju var izraisīt arī herpes simplex, gripas vīruss un izraisītāji, kas ir atbildīgi par parotītu un masalām. Lielākā daļa vīrusu, kas var izraisīt acu saaukstēšanos, ir ļoti lipīgi un var tikt pārnesti tiešā kontaktā, koplietojot dvieļus un tualetes piederumus vai dzerot no vienas glāzes ar inficētu personu. Bērniem ir vislielākais acu saaukstēšanās risks, jo viņu imūnsistēma nav tik labi aprīkota, lai cīnītos pret vīrusiem.
Pirmie acu saaukstēšanās simptomi var būt pastiprināta asarošana un acu baltumu apsārtums. Pastiprinoties iekaisumam, plakstiņi var kļūt pietūkuši, jutīgi un niezoši. No asaru kanāliem var izplūst ūdeņaini dzidri vai balti izdalījumi, kas var izraisīt turpmāku kairinājumu un dedzinošu sajūtu. Reizēm cilvēkam ar aukstu aci rodas neskaidra redze un gaismas jutība. Ja infekcija izplatās plaušās, var būt arī citi simptomi, piemēram, iekaisis kakls, klepus, drudzis un apgrūtināta elpošana.
Pie pirmajām acu saaukstēšanās pazīmēm ir svarīgi meklēt medicīnisko palīdzību. Primārās aprūpes ārsts parasti var diagnosticēt stāvokli, rūpīgi pārbaudot acis un plakstiņus un jautājot par simptomiem. Var paņemt un analizēt asiņu vai acu izdalījumu paraugus, lai noteiktu konkrēto iesaistīto vīrusu. Pēc diagnozes noteikšanas ārsts var izskaidrot dažādas ārstēšanas iespējas.
Herpes simplex infekciju izraisītu acu saaukstēšanos var mazināt ar pretvīrusu zālēm, taču lielākā daļa citu izplatīto patogēnu nereaģē uz medikamentiem. Pacienti tiek aicināti lietot aukstas kompreses un mitrinošus acu pilienus, lai mazinātu pietūkumu un kairinājumu. Ja iekaisums ir pietiekami smags, lai ietekmētu redzi, ārsts var izrakstīt kortikosteroīdu ziedi vai injekciju. Gaidot infekcijas izzušanu, pacientam parasti tiek dots norādījums regulāri mazgāt rokas un izvairīties no cieša fiziska kontakta, lai samazinātu vīrusa izplatīšanās iespējamību. Lielākā daļa cilvēku, kuri ievēro ārsta norādījumus, spēj pilnībā atveseļoties mazāk nekā viena mēneša laikā.