Prezidenta Džona Kenedija slepkavība Dalasā, Teksasā, patiešām bija valsts traģēdija. bet tas arī izraisīja gadiem ilgas spekulācijas un izmeklēšanu par to, kas patiesībā notika tajā dienā 1963. gada novembrī un kas varēja būt iesaistīts. Oficiālā izmeklēšana, ko vadīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ērls Vorens, mēģināja savākt pietiekami daudz aculiecinieku liecību un kriminālistikas pierādījumus, lai apkopotu notikumus, kas saistīti ar prezidenta slepkavību. Viena pretrunīga teorija, kas atbalstīja vientuļa bruņota vīra pieņēmumu, tika uzskatīta par “vienas lodes teoriju”, lai gan tie, kas uzskata, ka pastāv sazvērestība, to sauca par “burvju lodes” teoriju.
Kā stāsta lielākā daļa apšaudes aculiecinieku, uz prezidenta brīvdabas limuzīnu bijušas trīs lodes. Saskaņā ar vientuļa uzbrucēja pieņēmumu šāvējs, vīrietis vārdā Lī Hārvijs Osvalds, raidīja visus trīs šāvienus no grāmatu krātuves ēkas sestā stāva. Tiek uzskatīts, ka pirmais šāviens pilnībā palaida garām prezidenta automašīnu, tā vietā trāpot pret ietvi. Tomēr daži automašīnas pasažieri liecināja, ka visas trīs lodes trāpījušas vismaz vienam cilvēkam. Vorena komisija galu galā secināja, ka pirmais šāviens nav radījis nekādus būtiskus bojājumus vai ievainojumus.
Lai izprastu vienas aizzīmes teoriju, var palīdzēt tālāk apspriest trešo aizzīmi. Kad prezidents Kenedijs un Teksasas gubernators Džons Konnalijs gulēja noslīdējuši no gūtajiem ievainojumiem, trešais šāviens trāpīja Kenedijam galvā un būtībā eksplodēja. Trešais šāviens bija nāvējošs, izraisot ievērojamus smadzeņu bojājumus un asins zudumu. Neskatoties uz Pārklendas slimnīcas ārstu pūlēm, prezidents Kenedijs nomira stundas laikā pēc apšaudes. Gubernators Konnalijs atguvās no gūtajām traumām un bija nozīmīgs Vorena komisijas aculiecinieks.
Taču tas bija otrais šāviens, kas veidoja “vienas lodes” jeb “burvju lodes” teorijas pamatu. Kad gubernators Konnalijs tika ievests ārkārtas operācijā, kārtībsargs atklāja lodi uz stieņa. Plaši tika pieņemts, ka šī lode bija izkritusi no Konnlija augšstilba, kad viņš tika pārvietots uz ķirurģiskā galda. Šī šautenes lode ar pilnībā apvalku, salīdzinoši neskartā stāvoklī, tika uzskatīta par otro šāvienu, kas tika raidīts pret prezidenta transportlīdzekli. Ja Osvalds bija darbojies viens un no vienas šautenes tika raidīti tikai trīs šāvieni, tad šī viena lode bija atbildīga par lielu skaitu ievainojumu gan Kenedijam, gan Konnlijam.
Saskaņā ar vienas lodes teoriju, Osvalda otrajam šāvienam bija jābūt caurdurtam vairākos Kenedija jakas slāņos, kas, kā zināms, mirkli pirms šaušanas bija salikti ap viņa kaklu. Šī lode izgāja cauri Kenedija kaklam un izgāja netālu no viņa trahejas. Slavenajā Zaprudera slepkavības kadros var redzēt, ka Kenedijs satvēris abas rokas pie rīkles. Lode sāka gāzties un sāniski ielidoja Konnlija mugurā.
Turpinot ar vienas lodes teoriju, šī lode trāpīja vienas Konnlija ribu galā, to praktiski sagraujot. Tam joprojām bija pietiekami daudz enerģijas, lai izkļūtu no Konnlija krūtīm un izsistu cauri Konlija plaukstas kauliem un ādai.
Visbeidzot, šis otrais šāviens virspusēji iedūrās Konnlija kreisajā augšstilbā, kur tas palika nospiests, līdz uzkrita uz Pārklendas stieņa. Kad lodi pārbaudīja eksperti, uz tās nebija ne cilvēka asiņu, ne audu, ne kaulu pazīmju. Lode bija tikai nedaudz deformēta dibena galā, bet lodes gals bija ievērojami neskarts un šautenes pēdas nebija bojātas.
Tā kā daudzi cilvēki uzskatīja, ka ir maz ticams, ka viena lode varētu nodarīt visus šos bojājumus ādai, audumiem un kauliem un joprojām palikt salīdzinoši neskarta, Vorena komisijas vienas lodes teorija izraisīja ievērojamu diskusiju daudzumu. Daži to nodēvēja par “burvju lodi”, jo tai būtu bijis jāveic vairākas virziena maiņas, lai radītu visus ievainojumus. Tikai atjaunojot Kenedija un Konnlija relatīvās pozīcijas, vienas lodes teorija varēja pierādīt ticamu. Patiešām, eksperti veica zinātniskas izpriecas, kas pierādīja, ka lode, kas izšauta no augšas un aiz prezidenta limuzīna, varēja iziet cauri Kenedija mīkstajiem audiem ar pietiekamu jaudu, lai izraisītu visus Konnlija ievainojumus.
Ir kritiķi, kuri saka, ka zem Konnlija ķermeņa atrastā lode varētu būt no pavisam cita incidenta tās pašas dienas sākumā. Kārtības uzraugs, kurš atrada lodi, nevarēja būt pārliecināts, vai pirms Konnlija ierašanās bija rūpīgi pārbaudīts un iztīrīts. Konnijs liecināja, ka redzējis, kā medmāsa īsi pirms operācijas ielika lodi savā kabatā. Iespējams, FIB saņemtā lode nebija tā, ko medmāsa atguva neatliekamās palīdzības nodaļā. Tāpat tika apšaubīts neskartās lodes kopējais svars kopā ar Kenedija un Konnlija ķermeņos atklāto fragmentu svaru. “Burvju lode” būtu bijusi ievērojami smagāka nekā pārējās Osvalda snaipera ligzdā atrastās lodes.
Vienas lodes teorija ir daudzkārt pētīta gados pēc prezidenta Kenedija slepkavības. Daži pētījumi parādīja, ka vienas lodes teorija bija ticama pareizos apstākļos, savukārt citi ierosināja, ka būtu bijis nepieciešams vēl vismaz viens šāviens, lai radītu visus ievainojumus. Ja Osvalds uzbrukuma 5.6 sekundēs spēja izšaut tikai trīs patronas, tad ceturtā lode liecinātu par vismaz sazvērestību, ja ne par otra nezināma bruņota vīra klātbūtni. Lai vienas lodes teorija paliktu dzīvotspējīga, varēja būt tikai trīs šāvieni, ko izdarījis vientuļš uzbrucējs, kurš atradās virs un aiz autokolonnas.
Debates par “burvju lodēm” un papildu ieročiem varētu turpināties pārskatāmā nākotnē, taču vienas lodes teorija joprojām ir oficiālais izskaidrojums Kenedija un Konnlija nenāvējošajiem ievainojumiem tajā liktenīgajā dienā 1963. gada novembrī.