Manuskripts ir vispārīgs termins, kas attiecas uz jebkuru darbu, kas nav oficiāli iespiests vai reproducēts. Būtībā manuskripti vienmēr ir nepublicēti darbi. Latīņu valodā manu scriptus nozīmē rakstīts ar roku. Mūsdienās manuskripts parasti attiecas uz autora sākotnēji sagatavotu darbu, kas nosūtīts izdevējam.
Mūsdienās autori parasti iesniedz manuskriptus, kas izdrukāti no datora. Daži rakstnieki joprojām var izmantot rakstāmmašīnas vai pat rakstīt savus darbus ar roku, taču izdevējiem parasti ir stingri norādījumi par manuskriptu formātiem. Katram izdevējam ir savas vadlīnijas, taču mūsdienu izdevējdarbības pasaulē ir jāievēro noteiktas konvencijas. Piemēram, iesniedzot manuskriptu, ir pieņemams tikai balts papīrs ar melnu tinti. Rakstnieki, kuri cenšas izcelties ar krāsainiem papīriem un tinti, parasti uzskata, ka viņu darbi nav lasīti un izdevēji tos neuztver nopietni.
Visi izdevēji vēlas viegli lasāmus manuskriptus. Iesniedzot manuskriptus, ir nepieciešami fonti, kas ir viegli acīs, kā arī platas piemales un dubultas atstarpes. Redaktori un lasītāji, kas strādā izdevniecībās, lasa daudzus darbus, un, protams, viņi uzskata gan savu laiku, gan redzi par vērtīgu. Ir svarīgi, lai autori precīzi ievērotu katra izdevēja manuskripta formatēšanas prasības. Iemesls, kāpēc izdevēji pieprasa dubultas atstarpes, ir pietiekami daudz vietas, lai autoriem pievienotu piezīmes un ieteikumus.
Daži grāmatu un žurnālu izdevēji pieņem manuskriptus, kas nosūtīti datora diskā, bet daudzi joprojām to nedara. Tiešsaistes informācijas tīmekļa izdevēji parasti pieņem tiešsaistes manuskriptus, un daudziem ir savas vietņu pārvaldības sistēmas, ko rakstnieki var izmantot tieši. Šādi rīki parasti ir ērti autoriem un ir arī videi draudzīgāki, jo netiek izmantots papīrs.
Laikā no 500. līdz 1500. gadam mūsu ēras laikā, kas pazīstams kā viduslaiku periods, manuskripti parasti tika rakstīti uz velmes vai pergamenta. Vellum un pergaments ir papīram līdzīgi izstrādājumi, kas tradicionāli izgatavoti no dzīvnieku, piemēram, teļu, aitu un kazu, ādām un zarnām. Mūsdienās pergamentu vai pergamentu pārsvarā veido, apstrādājot kokšķiedru. Tomēr manuskripti mūsdienās tiek sūtīti izdevējiem uz lētāka, gludāka papīra. Papīrs ir izgatavots arī no kokšķiedras, kā arī no koksnes masas, taču tam trūkst raibās pergamenta vai pergamenta tekstūras.