Greenfield attīstība ir plānotu kopienu veidošana uz iepriekš neapbūvētas zemes. Šī zeme var būt lauku, lauksaimniecības vai neizmantota teritorija pilsētu nomalē. Atšķirībā no pilsētu izplešanās, kur ir maz vai nav pienācīgas piepilsētas plānošanas, zaļā lauka attīstība ir efektīva pilsētplānošana, kuras mērķis ir nodrošināt praktisku, pieejamu un ilgtspējīgu dzīves telpu augošajiem pilsētu iedzīvotājiem. Plānojot ņem vērā turpmāko izaugsmi un attīstību, kā arī cenšas izvairīties no dažādām infrastruktūras problēmām, kas nomoka esošās pilsētas teritorijas.
Zaļā lauka attīstība patiesībā ir daudz ērtāka nekā mēģinājums attīstīt vai pārveidot esošās pilsētas teritorijas. Veco vai nolietoto apkaimju atdzīvināšanas process, kas pazīstams kā degradēto teritoriju sanācija, var būt dārgs, lēns un pilns ar dažādiem sociāliem un politiskiem jautājumiem. Piemēram, namīpašniekiem attīstība var nebūt viņu interesēs vai rentabla. Ja tā ir skarba apkaime ar nefunkcionālām skolu sistēmām, cilvēki var nevēlēties tajā ievākties pat pēc pārbūves. No otras puses, jaunu kopienu plānošana un attīstīšana jaunās jomās var būt salīdzinoši ātrāks un vieglāks process, bez iepriekšējiem jautājumiem, ar kuriem jācīnās.
Savā jaunajā kopienas plānošanā plānotāji var izlīdzināt daudzas grumbas, kas pilsētu dzīvi padarīja sarežģītu vai nebaudāmu. Viņi var plānot videi atbildīgā veidā, lai labāk izmantotu gan atklāto zemi, gan zemi, kas tiks izmantota komerciāliem un dzīvojamiem mērķiem, un izvairītos no jebkādas dabas resursu iznīcināšanas vai piesārņošanas. Plānotāji var mēģināt izvairīties no sociālās un ekonomiskās segregācijas, kas bieži novērojama pilsētās, nodrošinot, ka dažādos rajonos ir dažādas mājas un ēkas ar dažādu veidu, izmēru un cenas ziņā pieejamām cenām. Tādā veidā cilvēki nav jāsadala geto, pamatojoties uz to, ko viņi nopelna.
Jāņem vērā arī transportēšana un transportēšanas maršruti. Ir izdevīgi, ja zaļo lauku attīstības rajonos cilvēkiem ir viegli ar kājām, automašīnu vai velosipēdu piekļūt darba vietām, izglītības iestādēm, iepirkšanās zonām, atpūtas zonām un tā tālāk. Labi attīstītas sabiedriskā transporta sistēmas plāns var palīdzēt samazināt sabiedrības atkarību no automašīnām, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Plānotājiem ir jāveic atbilstoši pasākumi gājēju pastaigu un veloceliņu izveidei. Sabiedrības iesaistīšana plānošanā veicinās kopienas sajūtu, kas ir būtiska visu plānoto kopienu ilgtermiņa labklājībai.
Šāda veida pilsētvides attīstībai nepieciešams liels finansējuma apjoms, piemērotas zemes iegāde, padziļināta plānošana un laiks rūpīgai īstenošanai. Visi šie faktori, īpaši finansiālie, ne vienmēr var būt labvēlīgi, un tāpēc, neskatoties uz to praktisko pamatotību, šādi projekti nav izplatīti. Lielu jaunu apdzīvotu vietu vietā, iespējams, palielināsies mazākas, atsevišķas kopienas, kas mijiedarbojas viena ar otru vairāk vai mazāk vienā un tajā pašā nolūkā.