Katods ir elektrods, caur kuru elektriskā strāva iziet no polarizētas elektriskās ierīces. Tā pretstats ir anods, caur kuru elektriskā strāva nonāk elektriskā ierīcē. Pozitīvi lādētie joni, ko sauc par katjoniem, virzās uz katodu, bet negatīvi lādēti joni, ko sauc par anjoniem, virzās uz anodu. Ierīcēs, kas nodrošina strāvu, piemēram, izlādējot akumulatorus, katods ir pozitīvi uzlādēts, bet enerģiju patērējošās ierīcēs, ieskaitot akumulatoru uzlādi, tas ir negatīvi.
Ķīmijā katods ir elektroķīmiskās šūnas elektrods, pie kura notiek reducēšanās jeb elektronu pieaugums. Ja elektroķīmiskā šūna ir elektrolītiska, proti, tai tiek piegādāta elektriskā enerģija ķīmisko savienojumu sadalīšanai, tās katods ir negatīvs. Pretējā tipa elektroķīmiskajā šūnā, galvaniskajā šūnā, ķīmiskās reakcijas izraisa elektriskās enerģijas izdalīšanos, un tā kļūst pozitīva.
Lai vadītu vēlamās ķīmiskās reakcijas, elektrolītiskās šūnas katodam ir jāpiemēro negatīva polaritāte. Savukārt galvaniskajā elementā, lai pabeigtu ķēdi, ir jāpievieno pozitīvs pols. Kad ķēde ir pabeigta, anoda emitētie elektroni caur katodu atgriežas šūnā.
Fizikā un elektronikā katods ir elektrods, kas atbild par elektronu izstarošanu ierīcē, liekot tai darboties. Brīvi emitētos elektronus var iegūt vairākos veidos, izmantojot siltuma vai gaismas enerģiju, vai spēcīgu ārējo elektromagnētisko lauku. Pēdējā elektronu emisijas vadīšanas metode ir pazīstama kā lauka elektronu emisija, un iesaistītos katodus sauc par aukstajiem katodiem.
Lai gan tie var darboties augstā temperatūrā, aukstie katodi atšķiras no “karstā” tipa, jo tie netiek tieši karsēti, lai vadītu elektronu emisiju. Karsti katodi, kas pazīstami arī kā pavedieni, ir daudz izplatītāki mūsdienu elektronikā. Katodi, kas iegūst enerģiju no gaismas, tiek darbināti ar fotoelektrisko emisiju, un tiek izmantoti fotoelementu vai saules enerģijas lietojumos. Dažādiem metālu veidiem ir elektrodi, kas piemēroti dažādām elektroenerģijas nodrošināšanas metodēm.