Terminu “pāļu uzgalis” var lietot, lai aprakstītu dzelzsbetona plāksni, kas uzbūvēta uz pamatu pāļu grupas, lai vienmērīgi pārvietotu vai sadalītu tām nestošo slodzi. Tas var attiekties arī uz plastmasas vai stikla šķiedras vāciņiem, kas novietoti virs koka pāļiem, lai aizsargātu tos pret puvi un neļautu putniem ligzdot uz pāļiem. Tomēr visbiežāk šis termins attiecas uz betona plāksni, kas tiek uzlieta uz betona vai tērauda pāļiem, kad tie ir atbilstoši apgriezti un sagatavoti. Šīs plātnes piedāvā lielāku platību to atbalstīto kolonnu konstrukcijai, kā arī palīdz sadalīt konstrukcijas svaru pa visiem pāļiem grupā, ļaujot tām labāk noturēt slodzi.
Pāļi tiek izmantoti kā pamati, kur ēkas lielums, zema augsnes kvalitāte nelielos dziļumos un intensīvi teritorijas slīpumi neļauj izmantot parastos vai plostu pamatus. Pāļi ir gari cieta vai doba tērauda, koka vai betona gabali, ko zemē iedzina pāļu dzinis, ievieto gatavās izraktos dobumos vai izmet uz vietas īpaši urbtos caurumos. Dzenāmo pāļu pamatu gadījumā vairāki pāļi parasti tiek novietoti kopā grupā. Grupas virsotnēm tiek uzlieta dzelzsbetona plāksne, veidojot vienotu konstrukcijas elementu. Tas ļauj vienmērīgi sadalīt svaru, ko nesīs pāļu grupa, lai neviens atsevišķs loceklis netiktu pārmērīgi noslogots.
Lai izveidotu pāļu vāciņu, pāļi vispirms tiek apgriezti, lai nodrošinātu, ka atsevišķas kolonnas ir vienāda garuma un to augšdaļas ir vienā līmenī. Pēc tam tiek izrakta vieta ap pāļu grupu, lai novietotu kokmateriālus, kas veidos betona kārbu vai veidni. Armatūra spārnam parasti tiek veidota tērauda būra veidā, ko pēc tam ievieto lietajā kastē un piestiprina pie pāļu grupas, parasti ar koka rāmi vai šķērssiju.
Šajā brīdī betonu var ieliet veidnē un ļaut sacietēt. Kad betons ir pareizi sacietējis, koka karkasu var noņemt, atstājot dzelzsbetona plāksni, kas savieno pāļus. Tagad var sākties pārējie ēkas konstruktīvie darbi, izmantojot šīs plātnes kā pamatu punktus.
Termins “pāļu vāciņš” var attiekties arī uz stiklšķiedras vai akrila vāciņiem, kas ir piestiprināti koka pāļu atklātajiem galiem, jo īpaši jūras vajadzībām. Tie aizsargā pāļu neapstrādātos galus no mitruma iekļūšanas un no tā izrietošās koksnes puves. Šīm cepurēm bieži ir smaili gali, lai ūdensputni nevarētu ligzdot virs kaudzes.