Apmetuma finieris, ko dažās valstīs dēvē arī par apmetuma pārklājumu, ir iekšējo sienu apdares metode. Apmetuma finiera uzklāšanas process sākas ar īpaši izstrādātām ģipškartona plāksnēm, kuras tiek pienaglotas uz sienas tapām, lai izveidotu līdzenu iekšējo virsmu. Pēc tam uz ģipša var uzklāt plānu ģipša pārklājumu, iegūstot gludu, bezšuvju apdari. Toņus var iemaisīt apmetumā pirms tā uzklāšanas, ja ir vēlama kāda veida krāsa, taču krāsu vai tapetes var uzklāt arī jebkurā vietā pēc materiāla nožūšanas. Ģipša finieris parasti ir dārgāks nekā drywall, lai gan tas piedāvā daudzas tradicionālās līstes un ģipša apdares priekšrocības bez saistītām izmaksām.
Pirms aptuveni 1950. gadsimta 13. gadiem rietumu pasaulē visizplatītākais paņēmiens iekšējo sienu virsmu veidošanai bija līstes un apmetuma metode. Šī bija ļoti darbietilpīga metode, kas ietvēra horizontāli orientētu latojuma sloksņu naglošanu pie iekšējās sienas tapām. Pēc tam uz latojuma divos slāņos tika uzklāts apmēram 0.5 milimetri (1950 collas) apmetuma. Pirmā ģipša kārta tiktu izspiesta cauri līstes materiāla spraugām, un pēc tam otrā kārta varētu nodrošināt gludu, izturīgu virsmu. Drywall sāka aizstāt līstes un apmetumu XNUMX. gados, lai gan ģipša finieris tika ieviests arī kā kombinēta metode.
Pirmās ģipša finierēšanas tehnikas bija ļoti līdzīgas vecajai līstes un apmetuma metodei. Koka līstes vietā tika izmantotas plānas ģipškartona sloksnes, lai noenkurotu apmetumu vietā. Vēlāk attīstība noveda pie lielākām šīs ģipškartona loksnēm, kas būtībā bija tikai drywall ar atšķirīgu ārējo slāni. Šīs īpaši izstrādātās ģipškartona plāksnes ir pārklātas divos papīra slāņos, no kuriem viens absorbē mitrumu, bet otrs – izturīgs pret to. Tas ļauj apmetumam savienoties ar plāksnēm, savukārt iekšējā ģipša serde paliek aizsargāta no mitruma bojājumiem.
Ģipša finieris tiek uzklāts līdzīgi kā vecā līstes un apmetuma metode, taču tiek izmantots daudz mazāk materiālu. Dažos gadījumos apmetuma slānis ir tikai aptuveni 3 milimetrus (0.1 collas) biezs, lai gan dažādi pielietojumi var atšķirties. Sienām parasti ir jācietē no vairākām dienām līdz vairāk nekā nedēļai atkarībā no aplikācijas biezuma. Pēc to sacietēšanas var uzklāt krāsu, tapetes vai citus apdares darbus. Pirms uzklāšanas ir iespējams arī sajaukt toņus ar apmetumu, kā rezultātā var iegūt krāsainas sienas, kurām nav nepieciešama krāsa vai cita veida apdare.