Siltuma komforts ir jēdziens, kas ir saistīts ar indivīda apmierinātību ar savu iekštelpu vidi. Lai cilvēks sajustu termisko komfortu, viņam nedrīkst būt ne par aukstu, ne par karstu. Tā kā šāda veida komfortu var ietekmēt gan iekšējie, gan ārējie faktori, ne katrs cilvēks jutīsies ērti vienā vidē. Trīs galvenie ārējie faktori ir mitruma līmenis, gaisa temperatūra un gaisa kustības. Šie faktori bieži tiek rūpīgi uzraudzīti darba vidē, jo darbinieki parasti ir produktīvāki, ja viņiem nav pārāk karsts vai auksts.
Siltuma komfortu var veicināt daudzi dažādi faktori, un katram indivīdam var būt atšķirīgs temperatūras diapazons, ar kuru viņš vai viņa ir apmierināts. Iekšējie faktori, piemēram, vielmaiņa un vecums, var veicināt individuālo termisko jutību, un ir novērotas arī dzimumu atšķirības. Dažos gadījumos var būt arī psiholoģiska sastāvdaļa. Apģērba daudzums un veids, ko cilvēks valkā, ietekmē arī viņa komforta līmeni, jo kādam, kurš valkā smagu apģērbu iekštelpu vidē, būs siltāks nekā citam, kurš valkā vieglas drēbes.
Darba devēji bieži cenšas nodrošināt tādu siltuma komforta līmeni, kas varētu apmierināt lielāko cilvēku skaitu. Lai to panāktu, var izmantot dažādas apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (HVAC) sistēmas. Trīs ārējie faktori, kurus var kontrolēt šādā veidā, ir temperatūra, mitruma līmenis un gaisa cirkulācija. Temperatūra ir galvenais siltuma komforta faktors, lai gan to var būtiski ietekmēt gan mitrums, gan gaisa ātrums.
Iekštelpu vidē parasti ir nepieciešama zināma gaisa kustība, lai gan pārmērīgs gaisa līmenis var radīt telpu vēsāku sajūtu, nekā tā ir. Iekštelpu gaisa ātrums, kas lielāks par 0.25 metriem sekundē (50 pēdas minūtē), var arī novērst darbinieku uzmanību. Augsts mitrums var likt cilvēkiem justies neērti un bieži vien rada aizsmakuma sajūtu, bet zems mitruma līmenis var izraisīt elpošanas problēmas. Visiem šiem faktoriem jābūt līdzsvarotiem, lai lielākajai daļai cilvēku nodrošinātu vislielāko komfortu.
Papildus darbiniekiem, daudzi no šiem jēdzieniem ir piemēroti arī mājlopiem. Dzīvnieku termiskais komforts var ietekmēt produktivitāti, un pētījumi ir parādījuši noteiktu bioloģisko funkciju samazināšanos ekstremālu temperatūru klātbūtnē. Īpaši aitām ir samazināta spēja sagremot pārtiku, ja tās ir termiskā diskomforta stāvoklī, tāpēc šīs problēmas risināšana var palielināt ražu.