Logogrammas ir rakstīšanas valodā izmantotie simboli, kas apzīmē visu vārdu vai morfēmu, jēgpilnu runas vienību. Logogrammu piemēri angļu valodā ir cipari un simboli, piemēram, # (mārciņa vai skaitlis) un % (procenti). Daudzas no pasaules senākajām rakstīšanas sistēmām, piemēram, Senās Ēģiptes hieroglifi, izmantoja logogrammas. Logogrammas ir izmantotas visā pasaulē, sākot no Āzijas un Tuvajiem Austrumiem līdz Āfrikai un Amerikai. Lai gan daudzas mūsdienu rakstīšanas sistēmas zināmā mērā izmanto logogrammas, mūsdienās netiek izmantotas tikai logogrammatiskas rakstīšanas sistēmas.
Logogrammas raksturojas ar to, ka tās nav saistītas ar to attēlotā vārda izrunu; tos nevar izklausīties, kā var būt ar alfabētu rakstītus vārdus. Šī iemesla dēļ vienas un tās pašas logogrammas var tikt izmantotas daudzās valodās, tāpat kā angļu valodā lietotie cipari. Logogrammas dažreiz ir piktogrammas, kas ir vizuāli saistītas ar vārdu vai morfēmu, ko tās attēlo, un dažreiz ideogrammas, kas attēlo abstraktākas idejas.
Attīstoties logogrammatikas rakstīšanas sistēmām, logogrammas bieži kļūst tik reducētas vai stilizētas, ka to nozīme vairs nav uzreiz redzama pēc to izskata. Tas attiecas uz rakstīšanas sistēmām, piemēram, ķīļrakstu un ķīniešu valodu. Pat angļu valodā un lielākajā daļā citu Eiropas valodu lietotie romiešu burti ir atvasināti no senām piktogrammām, kas attēlo vārdu piemērus, kas sākās ar katru burtu.
Logogrammatiskās rakstīšanas sistēmas arvien vairāk izmanto arī fonētiskos elementus, jo tās attīstās, lai risinātu jaunas valodas situācijas. Piemēram, daudzas senās pasaules logogrammatikas sistēmas, piemēram, maiju un acteku glifi, logogrammu papildināšanai izmantoja fonētiskos simbolus, ja ar pašu logogrammu izteikšanai nepietika. Faktiski rakstīšanas sistēmai ir jābūt fonētiskai sastāvdaļai, lai tā būtu pilnīga; pilnīga izteiksme citādi vienkārši nav iespējama. Šī pēdējā situācija bija gadījumā ar seno Nahuatl rakstīšanas sistēmu, kas vairāk kalpoja kā teksta kontūra, nevis konkrētu vārdu ieraksts; dažādi cilvēki, kas skaļi lasa vienu un to pašu seno acteku tekstu, teorētiski varētu lietot ļoti dažādus vārdus. Pilnas logogrammatiskās rakstīšanas sistēmas var izmantot logogrammas, lai attēlotu fonēmas (skaņas), kā rakstīšanas sistēmā, kas attīstījās romiešu alfabētā, vai arī tās var apvienot fonētiskos simbolus ar semantiskiem, piemēram, ķīniešu un ēģiptiešu hieroglifos.