Lasīšana un rakstīšana alfabēta valodās ir atkarīga no skaņu un simbolu atbilstības, tas ir, attiecībām starp burtiem un skaņām. Viens no galvenajiem veidiem, kā bērniem atklāt lasīšanas un rakstīšanas noslēpumus, ir fonika — mācību metode, kas māca šīs atbilstības un izmanto tās, lai palīdzētu skolēniem abās šajās jomās.
Angļu valodā starp skaņām un simboliem nav attiecību viens pret vienu. Katrai skaņai var būt vairāk nekā viens simbols vai simbolu kopa, un viens simbols vai simbolu kopa var signalizēt dažādas skaņas atkarībā no konteksta. Fonika sniedz skolēniem statistiski labu iespēju izrunāt vārdu tā, lai tas atbilstu tam, ko viņi zina, vai arī ir pietiekami tuvs, lai citi pavedieni, piemēram, konteksts, palīdzētu viņiem to izdomāt.
Fonikas programmas parasti sākas ar atsevišķu burtu skaņām un pēc tam māca tās savienot ar vārdiem. Bieži vien materiāls ir mākslīgs, lappusēs ir, piemēram, trīs burtu vārdi, kuriem visiem ir “īsa a” skaņa, bez konteksta vai stāstījuma savienojuma. Tomēr, savienojot skaņas burtiem h, a — šajā kontekstā ir īss, jo tam seko līdzskaņs, un t, iespējams, tiks iegūts kaut kas identisks vai ļoti līdzīgs pieņemamai cepures izrunai. Ņemiet vērā, ka dialektu reģionālu atšķirību dēļ mēs nevaram pārāk precīzi izrunāt daudzus izrunus. Audzēknis, kurš atpazīst, ka vārds cepure atbilst lietai, ko tu uzliec galvā, un var to saprotami izrunāt lasīšanas laikā.
Vesela valoda ir citas pedagoģiskas pieejas nosaukums, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta valodai kontekstā. Skolēniem, visticamāk, tiks lūgts atpazīt veselus vārdus reālās valodas situācijās, neatkarīgi no tā, vai tie ir izkārtnes, sadzīves priekšmeti vai stāstu grāmatas. Viņus var arī aicināt pēc iespējas labāk izklāstīt savas domas, izmantojot “radošo” pareizrakstību, kas parasti tiek izmantota kā uzmanība nodarbībās bērna izvēlēto vārdu pareizajā pareizrakstībā, lai pareizrakstības nodarbības būtu personalizētas.
Daži cilvēki foniku saprot kā veselas valodas sastāvdaļu, savukārt citi to saprot kā diametrāli pretēju pedagoģiju. Ir labi iemesli apvienot abus, tostarp skaidru skaņu un simbolu atbilstības mācīšanu ar iespējām redzēt un lietot valodu kontekstā. Un ir labi iemesli, lai ļautu audzēkņiem izteikties rakstiski, pirms viņi ir perfekti, un pēc tam parādīt viņiem fonikas noteikumus, kas palīdzēs citiem saprast viņu saziņu.
Apsveriet šos divus punktus. Pirmkārt, fakts ir tāds, ka pieaugušie, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda, nelasa fonētiski katru vārdu, ko viņi redz: tādus vārdus kā apstāšanās uz pieturas zīmes atpazīst pēc to konfigurācijas un konteksta, tikai pēc punktiem, ko nosaka visa valoda. Otrkārt, ja vien pieaugušais nav ārkārtējs cilvēks vai viņam ir ļoti maz iespēju izteikties rakstītā valodā, viņš vai viņa, iespējams, ik pa laikam nepareizi uzrakstīs vārdus. Tas neliedz un nedrīkst atturēt pieaugušos no rakstiskas izpausmes, un to pašu var teikt par bērniem. Tas norāda uz fonikas un visas valodas pieeju apvienošanu kā labāko valodas apmācību.